emocijas
Kāpēc bēbji ir tik nemierīgi un tik bieži raud? Nekāda komforta šajā pasaulē jau tiem nav. Kā gan Tu justos, ja Tev iedotu tādu nekur nederīgu ķermeni, ar kuru pat lāgā kājās nevar nostāvēt, nemaz nerunājot par runāšanu un datorspēļu spēlēšanu. Droši vien diezgan nepatīkami.
Bēbji arī jūtas neomulīgi, jo kopš mirkļa, kad viņi ir beiguši savu embrija dzīvi, ir sākušās pamatīgās problēmas... Kad bēbis paaugas, viņš pie šausmīgās dzīves jau ir pieradis, un raud tāpēc, ka no tā var izsist kādu labumu. Un tad vēl pieaugušie mazo bērnu uzskata par galīgo muļķi, tikai kili-kili vien runā, neviena prātīga vārda. Vai tā ir dzīve? Nē, tā ir elle. Kā lai te neraud?
Janka
2002. gada 30. jūlijs
atsauces (trackbacks)
- Saišu uz šo ierakstu nav
dienas
- Tamāra, Dziedra, Gabriela, Gabriels
birkas
rubrikas
pēdējās atsauksmes
- niitro:Armand, tātad procentuāli c…
- niitro:Nevar noliegt, ka VFF ir re…
- Antuanete:Shadowbird, nu gluži kā kri…
- Armands Leimanis:Principā es visam piekrītu,…
- Inffōrmātōrz:Jāpiebilst, ka publiskajā t…
- Shadowbird:Kā noprotu, viņiem kaut kad…
dažnedāžādi rss
twitter
izvēlēts raksts
Mēs zinām Rožu (Samta) revolūciju, Oranžo revolūciju, Dziesmoto revolūciju un gan jau, ka vēl kādu. Tas ir veids, kā mūsdienās ar protesta palīdzību mainīt valsts politisko eliti. Opozīcija sauc, rietumu demokrātija pa pirkststarpām lien iekšā, tauta pieprasa un valdošā vara bēg. Un uz nevienu — gandrīz nevienu — nešauj. Ideālais mūsdienu revolucionārais modelis, kas jau ir kļuvis par paraugu politiskajiem revolucionāriem civilizētajā pasaulē. Lai ko Tu nēsātu uz sava krekliņa, Če Gevara vairs nav modē, un var būt, ka tā ir arī labāk.
lasīt tālāk mūsdienu revolūcija »
nejaušs ieraksts:
neapziņas klejojumi