pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 21. septembris 16:59

usb zibatmiņa

Kādreiz, kad pārnēsājamie USB atmiņas moduļi tikai sāka savu uzvaras gājienu, piedāvājot dažādas formas un dizaina risinājumus standartizētai datu glabāšanas un pārnešanas tehnoloģijai, man šķita -- USB flash nu kļūs par mūsu laika modes aksesuāru, par individualitātes paudēju un neatņemamu cilvēka paplašinājumu kā pierādījumu viņa laikmetīgumam -- taču kļūdījos.

Iespēja piešķirt individualitāti iekārtai, kuras galvenais uzdevums ir būt savietojamai ar maksimālu skaitu dažādu citu iekārtu (USB kā nekā nozīmē universal serial bus), ir liels solis uz priekšu, lai vēl vairāk nojauktu robežu starp cilvēku un datoru.

Datora darbībā iekšā viss ir pakārtots funkcionalitātei, izņemot dažus vizuālus elementus kā monitora krāsa, korpusa dizains un pele -- un tomēr arī šie izņēmumi ir tieši saistīti ar pašu datoru un tiem nevar būt nekādas nozīmes, ja tie konkrētajā brīdī netiek praktiski lietoti. Ar USB moduli ir citādi. To var atvienot no datora un pakārt kaklā. To var izņemt no kabatas un virpināt rokās. Ar to var atvērt pudeli -- un darīt vēl daudz ko citu. Man reiz bija šveiciešu «armijas» USB (kā analogs izslavētajiem šveiciešu armijas nažiem), kurā bija iebūvēta gaismiņa un pildspalva, tāpēc es ar to varēju rakstīt un spīdināt citiem acīs. Jo efektīgāks USB modulis, jo lielākas iespējas tam pakārtot savu standarta uzdevumu -- uzglabāt datus -- nomainīt ar izrādīšanās un statusa demonstrēšanas funkciju. Tāpēc nav grūti iztēloties atmiņas moduli ar «D&G» vai «Christian Dior» zīmolu.

Un tomēr USB atmiņas kartes nav kļuvušas par neatņemamu modes aksesuāru un statusa demonstrēšanas rīku, kura zīmes vērtība krietni pārsniegtu materiālo/lietošanas vērtību. Mūsdienās USB zibatmiņa, kas uzkārta kaklā un liecina, ka lietotājs no šīs mantiņas nešķiras ne dienu ne nakti, stāsta ko pretēju.

Laikā, kad nemitīgi atrasties tiešsaistē ir norma un kad pieeja saviem datiem ir iespējama tiešā veidā, t.i., visu laiku atrodoties pie (atvāžamā) datora ar interneta pieslēgumu, USB moduļa lietošana nozīmē tehnoloģisko atpalicību un neatbilsmi laikmeta prasībām. Ja Tev kaklā ir USB -- tātad tu neatrodies tiešsaistē, Tevi nevar acumirklī sasniegt, Tev ir ierobežota pieeja saviem datiem, Tev tātad ir problēmas ar elastīgumu -- un vispār, Tu esi neglābjami vecmodīgs.

--

Vai būt vecmodīgam šādā veidā ir kaut kas slikts, protams, ir cits jautājums -- tāpat kā tas, cik produktīvi ir visu dienu reaģēt uz sīkajiem pa tiešsaistes kanāliem pienākušajiem stimuliem tā vietā, lai koncentrētos kaut kam fundamentālam. Mirkļu un uzmanības bezgalīga saskaldīšana un fragmentēšana ir straujā laika slimība, kuru sev diagnosticē, es ceru, aizvien vairāk cilvēku -- jo tikai tā var glābt savu laiku.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Visu cieņu cu, kurš cīnās par tīru latviešu valodu tīklā. Pat reālajā dzīvē norādīšana uz nepareizu runu visbiežāk ir cīņa ar vējdzirnavām, bet internetā vēl jo biežāk var sastapties ar draudzīgu ieteikumu ignorēšanu. Un kāds ir visbiežākais attaisnojums nedomāt par to, kā mēs runājam un rakstām? Reti kurš teiks, ka valoda ir dzīva un katrs runātājs to pielāgo savām vajadzībām - būtu jau skaisti, ja brīvrunas aizstāvji citētu lingvistu Ferdinandu de Sosīru, sakot, ka valoda ir tikai saite starp domu un skaņu un ka mēs katrs savā veidā valodu piesavināmies, tai piešķirot savas nozīmes un lietojot savā inviduduālā veidā.

Nē, kur nu! Parastais attaisnojums ir «Kā gribu, tā rakstu (runāju)! Nezinu un negribu zināt! Ko tu man te piekasies!» Tā jau ir necieņa pašam pret sevi un pret citiem.

Bet es jau vairs nepiekasos. Apnicis. Mēs runāsim savā valodā, viņi lai runā savējā. Mēs sapratīsimies - bet vai sapratīsim viens otru?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu valodiņa 3 »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas