pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 11. septembris 14:46

viedokļi internetā

Interneta mediji par «jaunajiem» medijiem tiks dēvēti tik ilgi, kamēr vairumam to lietotāju un entuziastu nebūs noskrējis sākotnējais optimisms par to iespējamo pārākumu pār tradicionālajiem masu saziņas līdzekļiem un īpašo vietu mediju vidē. Pagaidām šis laiks vēl ir aiz kalniem.

Nepamatotais optimisms

Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija populāri viedokļi, ka internets nodrošinās iespējas visiem iesaistīties diskusijās, kāpinās pilsonisko līdzdalību, un tad mēs te visi, diskutējot par kopējo labumu, spēji uzlabosim savas dzīves. Vienam no pirmajiem interneta kopienu speciālistiem Hovardam Reingoldam pieder utopiskā tēze, ko viņš pauda 1993. gadā izdotajā grāmatā «The Virtual Community», ka internets radīs «Atēnas bez vergiem».

Vēlāk gan izrādījās, ka tehnoloģija viena pati neko nemaina, un ir nepieciešams cilvēks, kas zina, kā sev piešķirtās iespējas lietot un ko ar šīm tehnoloģijām darīt. Parādījās arī piezemētāki viedokļi, piemēram, ka fragmentētajās interneta diskusijās pazūd kopsakars un ka apstākļos, kur visi savās mazajās kopienās diskutē un apmainās viedokļiem, nav iespējams nonākt pie kāda kopsaucēja. Tas tāpēc, ka jaunie mediji nepiedāvā vienotu informācijas izplatīšanas platformu, kas būtu kā vadlīnija sarunas attīstībai.

Arī Latvijas internetā vēl joprojām cilvēki ir sajūsmas pilni par to, kā «internets maina visu» un ka interneta aktivitātes ir jēgpilnas pēc definīcijas – un ka tas nav nemaz jāpierāda.

Diena pret padomnieku

Viens no pēdējo nedēļu spilgtākajiem piemēriem – LR kultūras ministres padomnieks Mārtiņš Vanags uzrakstīja laikrakstam «Diena» vēstuli, kurā vaicāja, ko avīzē dara anonīmas atsauksmes, kas pārpublicētas no interneta.

Iespēja, neatklājot savu identitāti, bez formālas vai pašcenzūras uzrakstīt to, ko šis pats cilvēks citos apstākļos — bez anonimitātes aizsega — visdrīzāk noklusētu, var šķist patiesa demokrātijas izpausme. Cilvēks izsakās par uzdoto tēmu vai jebko citu, kas labpatīk — viedoklim nav jābūt kvalificētam, t.i., atbilstīgam kādiem kvalitātes un argumentācijas kritērijiem, jo par svarīgāku tiek uzskatīta pati izpausmes iespēja, nevis tas, kas tiek pausts.

M. Vanags pamatoti norāda, ka vairumā interneta atsauksmju to autori neizrāda pazīmes, kas liktu tos uzskatīt par kompetentiem kāda jautājuma lemšanā. Ja esam «demokrātiski» noskaņoti un šādas formalitātes neprasām, tad, protams, ir jautājums, kāpēc viena atsauksme laikrakstā tiek pārpublicēta, bet cita – nē.

Nav šaubu, ka anonimitāte internetā sekmē to, ka politikas kritika un pati politika aizvien vairāk kļūst par izklaidi. Neatceros gadījumu, kad anonīmajos komentāros tiktu pēc būtības apspriests kāds nopietns politisks jautājums. Jebkāda argumentācijas disciplīna, kas raksturo pat ne akadēmisku diskusiju vai kvalitatīvu žurnālistiku, bet vienkārši nopietnu sarunu, te ir lieka. Cilvēki vārdos formulē savas sajūtas, raizes, «pirmo iespaidu». Rezultātā lasāmas galvenokārt rupjības, bieži antisemītiskas, homofobas, nereti tiek apspriesti cilvēku fiziski trūkumi u.tml. — šos komentārus Diena gan nepārpublicē (kādēļ gan? — ja jau publicē, tad varbūt visu?).

Pašās beigās M. Vanags norāda, ka nav pamata atsauksmes internetā dēvēt par «sabiedrības viedokli», jo diez vai tie pārstāv sabiedrību: drīzāk nekontekstuālus indivīdus vai pat ieinteresētās puses.

Tas ir viedoklis – kritisks, bet tomēr ikdienas novērojumos sakņots. Cirks sākas, kad Gustavs Strenga savā v-Dienas internetžurnālā uzraksta atbildi, kurā mēģina aizstāvēt anonīmo atsauksmju tiesības uz pastāvēšanu un, ak, vai, iekrīt tanī pašās 90. gadu sākuma priekšstatu lamatās, rakstot, ka «v-Dienas» uzdevums ir veicināt «kvalitatīvu diskusiju», t.i., viņš uzskata, ka tehniski jaunievedumi veicinās dzīves uzlabošanos, diskusiju kvalitāti un izraisīs citus brīnišķus efektus.

Ne reizi vien no politiķiem esmu dzirdējis sašutušus viedokļus par dažādiem komentāriem internetā, automātiski tos dēvējot par «ķengām». Nekādi nevar noliegt, ka daļa no interneta komentāriem patiešām būtu dēvējami par «ķengām», tomēr bieži arī šajos anonīmajos un tik nicināmajos komentāros parādās visai trāpīgi, pat asprātīgi viedokļi.

Tā domā G. Strenga, liekot aizdomāties, ka M. Vanaga galvenā kļūda bija savas darba vietas norādīšana, tādējādi viņš pats sevi iecēlis «politiķu» kārtā, kam tātad nepatīk, ja tautai ir iespēja atklāti paust savus uzskatus (atsauksmes pie M. Vanaga raksta apliecina, ka tieši šādi tas tika uztverts). «Manā skatījumā viedokļu kvalitāte visai maz atšķiras no tā vai viedoklis izteikts anonīmi vai neanonīmi,» raksta G. Strenga, raisot šaubas, vai viņam ir priekšstats par tipisku «Delfu» vai «TVNET» lietotāju.

Neesošas tautas balss

Protams, nevar noliegt, ka internetā lasītāji patiešām dažkārt atmet pa kādai pērlei, taču, domāju, ne jau par to ir stāsts. Atbildē atbildei M. Vanags norāda, ka stāsts ir par kritērijiem, kādiem atsauksmei nepieciešams atbilst, lai tā tiktu publicēta.

Dienas otrā lapa tiek pozicionēta kā viena no kvalitatīvākajām viedokļu apmaiņas vietām Latvijas presē. Tai ir savs redaktors, kurš nereti aicina publicēšanai iesniegtos rakstus redakcionāli precizēt, lai skaidrāk izklāstītu domu, padziļinātu apskatāmā jautājuma izpratni utt. Tāpat ir zināmi gadījumi, kad redakcija atsakās publicēt kādu viedokli, skaidrojot, ka tas ir nepietiekami argumentēts vai ka tā publicēšana nav lietderīga. Ja jau šādi kritēriji tiek attiecināti uz vieniem viedokļiem, tad kāpēc tādi netiek attiecināti uz uzskatiem, kas pausti pārpublicējamos anonīmajos interneta komentāros?

Tā ir sensenā dilemma interneta brīvības laikos – mēģinājumi balansēt starp publiskas telpas (interneta) uzkopšanas mēģinājumiem un cenzūru. Sevi cienošam masu saziņas līdzeklim ar citu cenzēšanu ir jābūt krietni uzmanīgam, un to, aizstāvot vārda brīvību, «v-Diena» cenšas parādīt.

M. Vanaga uzskats, ka anonīmajām interneta atsauksmēm laikraksta otrajā lapā nav vietas tikai tāpēc, ka tās ir anonīmas, pats par sevi ir pārlieku kategorisks, jo anonimitāte cilvēkiem var sniegt ne tikai brīvību nedomājot pateikt vārdus, par ko viņi neatbild. Atradīsies ļaudis, kam anonimitāte nozīmē paust to, ko viņi patiešām domā, taču savas «īstās dzīves» identitātes un dažādu sociālo un kultūras žņaugu dēļ nevar atļauties teikt. Jā, anonīmais autors neuzņemas saistības par sevis teikto, taču var būt gadījumi, kad atbildība ir mazāk svarīga par saturu – tiesa, īpaši daudz tādu pie mums redzējis neesmu.

Tanī pašā laikā ir absurdi interneta atsauksmes dēvēt par tautas balsi, jo šeit nav nekādas garantijas, ka tās patiešām ir «tautas», nevis mobilizētas «klikšķinātāju kopienas» darbs, kuru redakcija apzināti, vai vēl trakāk, neapzināti lieto, lai pamatotu savu viedokli. Šis skatījums uz anonīmajām atsauksmēm ietilpināms tanī pašā kategorijā, kurā argumentācija, kas sākas ar vārdiem «internetā lasīju, ka...»



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Satversmes tiesas lēmums par Abrenes atdošanas likumību ir šodienas avīžu pirmās lapas ziņa. Stāsts par to, kāpēc no Abrenes atteikties bija prāta darbs, kārtējo reizi parāda politiskās argumentācijas īpatnības.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Abrene un robežlīgums ar Krieviju »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas