pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 8. septembris 00:34

civilizācija II: baudas un sastrēgumi

Straujā laika apstākļos mēs cik vien varam svinam savu dzīvi, mēģinot visur kur paspēt, visu ko izdarīt un pašās beigās vēl no tā gūt apmierinājumu. Tie, kas negūst apmierinājumu, mirst — vienalga, vai no savas, vai mūsu rokas, taču viņi mums nav vajadzīgi, un to saprotam mēs visi.

Straujā laikā kustēties šurpu turpu starp cilvēkiem un cilvēkos, lai gūtu baudu, ir vienkārši. Sāc agri no rīta, uzvelc uzvalku, džinsas vai emo parūku atkarībā no tā, kā šodien kustēties, un sāc. Automašīna, tramvajs, autobuss, motorollers, tikai un vienīgi paša nīkulīgā fizionomija — efekta iegūšanai derēs tie visi. Tev jau no paša sākuma ir nepieciešams plāns ar paspējamo un pabeidzamo, lai aizmāršības dēļ nelaupītu sev kādu skrējiena etapu. Vienīgais iegansts, lai nepierakstītu — haoss un informācijas pārpilnība arī veicina vēlmi kustēties un kustēšanās kvalitāti.

Straujā laika problēma ir tā, ka jāskrien ir visiem, un visi rītos un vakaros satiekas tajos pašos krustojumos, ielās, koridoros, veikalos — mūsu fiziskā pasaulē netiek līdzi ikdienas vajadzībām, tāpēc kārtējo reizi redzams, cik būtiski ir pārcelties uz dzīvi kibertelpā, kur tādu sastrēgumu nav. Mēs vēl drusku pacietīsimies, līdz tas notiks, un tad pie mums vispār nebūs nekādu problēmu.

Sastrēgumi mūs nogalina. Sastrēgumos nav iespējams skriet, nav iespējams kustēties, tāpēc nav iespējams izjust baudu no kustēšanās un berzēšanās. Vēl vairāk, sastrēgumi ir viens no lielākajiem paradoksiem: laikmetā, kad bauda tiek maksimāli nošķirta no tās avota bioloģiskās funkcionalitātes un vēl jo vairāk no sekām, šiem procesiem ir krietni vairāk auglīguma efektu nekā pirms gadiem, kad procesu kontroles tehnoloģijas nebija tik ļoti attīstītas. Sastrēgumi mūs aptur, kustēšanās beidzas, taču, beidzoties kustībai, sastrēgums aug lielumā. Dīkstāve kā process, kas pats par sevi auglību un vairošanos nevar veicināt, mūsu Civilizācijā tieši to dara.

Taču tā notiek tikai aptuveni divas reizes dienā. Pirms un pēc tam mēs laimīgi kustamies un baudām viens otru, neatkarīgi no jelkādiem parametriem.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Skābekļa iela Carnikavas Novada Gaujas ciema Kāpās

Vai Tu zini, kur atrodas Hēlija un Skābekļa iela? Mēs tagad zinām. Tepat Pierīgas mežos ir paslēpušās savdabīgas un nemitīgi mainīgas civīlizācijas formas — kaut kas pa vidu starp vasarnīcu rajoniem, geto un pilsētas nomalēm, kas dzīvo vienlaikus pieticībā un lepnumā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu hēlijs un skābeklis Gaujā »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas