pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 23. augusts 23:41

valodas vara

Cilvēks no Latvijas, kas staigā pa Igauniju un ēd leišu šokolādi, ir labs tautu draudzības un saskaņas piemērs. Cits piemērs tam ir cilvēku tendence pakļauties kopīgi lietotās valodas praksēm, kas īpaši izpaužas fatiskās komunikācijas līmenī (tā ir komunikācija, kuras funkcija ir sociālas, nevis informatīvas dabas; šādā veidā cilvēki izrāda (ne)gatavību komunicēt, nevis apmainās ar informāciju).

Tas labi novērojams angļu valodā – nezinu nevienu valodu, kas tik strikti mudinātu lietot tādus runas modeļus kā «did you sleep well?» «how’s your food?» – nemaz nerunājot par «how do you do?», kas, neskatoties uz jautājuma formu, ir tikai sveiciens un pat netiek lietots par iemeslu sarunai (kā tas ir sarunās par laikapstākļiem).

Un, kas pārsteidzoši – cilvēki, kas sabraukuši no puspasaules, sākot runāt angliski, izveido globālas un visiem atpazīstamas kultūras telpu un pārņem šos modeļus, lai gan viņu dzimtajā valodā tādi pieklājīgas apjautāšanās piemēri ne vienmēr tiek lietoti. Savukārt par to, kā klājas sarunas biedra vecākiem un kāda šogad kaņepju raža, globālās kultūras pieklājības sarunu variantos nav iekļautas.

Tā ir valodas vara domāšanas un kultūras izplatīšanā. Līdzīgi kā islāmu var saprast tikai tad, ja proti arābu valodu, arī «howdy» ir raksturīga noteiktai lingvistiskajai telpai, kas, protams, nav noslēgta un var ātri var mainīt robežas.

Kad man vakar šķiroties pateica: «Sargi sevi» (kopija no «take care»), nodomāju, ka nākamais solis būs uz jautājumu «Kā tev iet?» atbildēt ar – «kā tev iet».



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Ginta, Gunda, Gunta

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Decembra «Rīgas Laika» numurā ir lielisks stāsts ar nosaukumu «Lēcēji» - par Zelta Vārtu tiltu Sanfrancisko, ko kura kopš tā pabeigšanas 1937. gadā ir nolēkuši vairāk nekā 1200 cilvēku. Tā tiekot uzskatīta par drošu pašnāvīgas metodi, jo sisties pret ūdeni ar ātrumu apmēram 120 km/h, saņemot triecienu, kas līdzvērtīgs 1 tonnai uz kvadrātcentimetru, izklausās pietiekami nopietni. Lasīju stāstu un domāju — vareni, ja tikpat kā riebīgo iznākumu (pastāstot, kā beigtajiem no ausīm nāk laukā smadzenes) var savīt kopā ar tikpat kā jautru cinismu, jo vietējās avīzes kādu laiku ziņojušas statistiku par lēcējiem, un, kad skaitlis tuvojies pieciem simtiem vai tūktotim, pašnāvnieki sākuši rīkot bezmaz vai sacensības, lūkojot kļūt par piecsimto vai tūkstošo lēcēju.

Stāsta beigu daļā ir pieminēts kāds vīrs ap 30, kurš pirms pašnāvības izdarīšanas dzīvoklī atstājis zīmīti: «Es aizeju uz tiltu. Ja pa ceļam kaut viens cilvēks man uzsmaidīs, es nelēkšu.» Tik vienkārši.

Es arī kādu dienu turp aizbraukšu. Gribu paskatīties lejā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu zelta vārti »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas