pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 31. jūlijs 18:44

386 DX

Vai Tu zini, kas ir kiberpanks? Protams, ka nezini. Tradicionāli tā tiek dēvēts zinātniskās fantastikas žanrs, kurā vēstīts par dzīvi augsto tehnoloģiju antiutopijā. Tomēr par zinātnisko fantastiku šoreiz nerunāsim: pastāstīšu par kādu reālu kiberpankroka grupu — 386 DX.

«386 DX» — tas ir kas vairāk par «Intel» mikroprocesoru (tādi tika lietoti sākot no 1986. gada). Šādu nosaukumu pieņēmis arī krievu mūziķis Aleksejs Šulgins, kurš veido dažādu populāru dziesmu kaverversijas, izmantojot aizvēsturisku i386 datoru, MIDI failu veidotāju un runas sintezētāju. Acu priekam tiek izmantota programma WIMP, ko var izmantot skaņas vizualizācijai – un uz priekšu! Šādi ekipējies, A. Šulgins ir devies koncertturnejās gan Eiropā, gan ASV.

Pirmo reizi ar šī mākslinieka daiļradi saskāros klausoties citu sava laika alternatīvo – grupas Гражданская Оборона tribute albumu, kur «386 DX» pārveidotais Все идет по плану man joprojām patīk labāk nekā oriģināls ar Jegora Ļetova gārdzošo vokālu. Ir gan citi gabali, kuri «386 DX» versijā izklausās stipri jocīgi — vai tas būtu Smells Like Teen Spirit vai California Dreaming, bet tas tomēr ir gaumes jautājums. Ja kaverversijas uzdevums ir parādīt kādu kompozīciju no citas puses, tad «386 DX» ar savu uzdevumu galā tiek teicami.

Ambīcijas nav no mazajām — jau pirmajam dziesmu diskam dots nosaukums «Легенда русского рока». Lai gan «386 DX» ir nodēvēta par pasaules pirmo kiberpanka grupu, tas nenozīmē neko vairāk kā izaicinājumu sekotājiem, kā arī to, ka leģendāras ir izvēlētās kompozīcijas. Grupas lapā ir iespējams ne tikai noskatīties koncertus un noklausīties daudzas dziesmas, savukārt tie, kas iegādājas kompaktdiskus, tajos var atrast nepieciešamo programmatūru savu skaņdarbu veidošanai. Tiesa, askētiskās programmas nav grūti bez maksas iegūt internetā.

A. Šulgina veikums ir kā slieksnis starp cilvēka radītas un datora radītas mākslas pasaulēm. Viņa gadījumā cilvēks dzied datora balsī vai dators dzied cilvēka balsī, lai gan paša mākslinieka atrašanās uz skatuves ar kaklā uzkārtu klaviatūru kā ģitāru ir tikai dekoratīvos nolūkos. Bet nākamo soli mēs jau zinām. Tā ir generative music, kā to nodēvēja mūziķis un mūzikas teorētiķis Braiens Īno — to sistēma sacer vai nu pēc algoritma, vai mākslinieka pieskāriena, vai arī pēc nejaušības principa.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Meldra, Meldris, Melisa
  • 1899. gada 21. jūlijā dzimis rakstnieks Ernests Hemingvejs
  • Šodien ir arī mosties.org dzimšanas diena

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Nemaz nepamanīju, kurā brīdī esmu kļuvis atkarīgs. Atkarīgs no lietām, ieradumiem, cilvēkiem. Jā, īpaši jau no cilvēkiem. Un tagad es šeit stāvu un domāju, kā būs, ja kādu no Jankas ļaudīm es vairs neredzēšu. Es sēžu ārā salā pie pastkastītes un gaidu pastnieku, kas nesīs kādu vēsti (kaut gan viņš man nekad neko nenes), es staigāju pa istabu, es mēģinu lasīt aizpagājušogad iesākto Mr. Hemingveja rakstu grāmatu, bet ar katru minūti saprotu, ka tas nav tas, kas man šajā brīdī būtu jādara. Es taču varu pazaudēt cilvēku! Tas ir tāpat kā staigāt ar Viņas attēlu rokās un baidīties, ka vējš to pēkšņi aizpūtīs pa gaisu un vienā brīdī nebūs vairs nekā - pilnīgi nekā no iepriekšējā mirkļa prieka. Tad būs tukšums. Vai cilvēks to zina? Vai cilvēks to jūt? Vai cilvēks jūtas apdraudēts, tāds, kas var pazust? Vai cilvēku tas interesē? Vai manas bailes cilvēkam kaut ko nozīmē? Es nezinu. Skaidrs ir viens, ka man ir jāiet, jāatrod cilvēks, un vēl vismaz reizi viņam jāpasaka: «Es negribu, lai Tu ej prom.»

Pa kuru laiku ir pazudis mans miers? Vai es to gribēju? Vai es kontrolēju situāciju? Ne vienmēr, bet -- man uz to ir jātiecas, jo šeit vairs nav tādu vērtību kā «eh, man negribas...» Pašreiz ir jāizdzīvo, vēl ir jādzīvo.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kad viss beigsies »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas