ziņu loģika
birkas: leta, ziņas, žurnālistika

«Ziņu aģentūras Latvijā izvēlējušās vienkāršāko ceļu — tās kalpo kā kanāls ziņu izplatīšanai, bet ziņas pasniegšanai neizvēlas kritiski,» secinājuši Vidzemes augstskolas pētnieki Kaspars Rūklis un Kate Glika. Raksta komentāros cilvēki gan norādījuši, ka autoru secinājumi kritizējot ziņu aģentūras par pārdošanos sabiedrisko attiecību speciālistiem ir drusku par šerpiem, taču ikdienas prakse parāda: ziņu aģentūras spēcīgi ietekmē pārējo masu saziņas līdzekļu saturu – tāpēc arī prasībām jābūt stingrākām.

Šos efektus itin labi varēja redzēt, kad atklājās – nezināmi ļaundari ir uzlauzuši Valsts policijas interneta lapu. Ziņojot par šo «notikumu», aģentūra LETA pauda vien to, ka lapā «izvietots paziņojums, kas noslēdzās ar vārdiem «Bet lai nu kā - sveiciens Valsts policijai! Jauku dieniņu!»». To, ar ko šis paziņojums sācies, LETA neziņoja, un tāpēc arī citi interneta autori šo interesanto elementu ignorēja.

Ja izmantojam pētniecības metodi «Google», redzam, ka pirmos desmit rezultātus pēc atslēgvārdiem uzlauzta Valsts policijas mājaslapa veido avoti, kas atsaukušies uz LETAs ziņu (pat ja tie ir tik «korekti» kā «EasyGet», kas nemin savus informācijas avotus). Izņēmums ir «Delfi», kas publicēja vēstījuma pilno tekstu: «Es nesaprotu, kāpēc savācāt tos 40 cilvēkus iekš BBP, kuri gribēja normāli atpūsties? Ai ai ai. Vispār sāciet jūs arī atpūsties… bet lai nu kā sveiciens Valsts policijai! Jauku dieniņu!» Šādi uzzinām, ka tā saucamā uzlaušana ir bijusi atmaksa par narkomānu aizturēšanu Baltic Beach Party laikā, kas šai ziņai piešķir krietni lielāku jēgu.

Secinājums: no aģentūras darba kvalitātes ir atkarīga pārējo [masu] saziņas līdzekļu kvalitāte. Ja informāciju pienācīgi nesagatavos aģentūras, tad slinkie redaktori, kas acīmredzami ietekmējas no aģentūru dienaskārtības, nedarīs to ne tik. Un, ja paturam prātā Vidzemes augstskolas pētnieku secinājumu, ka sabiedrisko attiecību speciālistu piedāvātās ziņas aģentūrā BNS ir 76 procenti, bet aģentūrā LETA — ap 83 procenti no visa publicēto ziņu apjoma, ir pamats pārdomām par kopējo informācijas vidi Latvijā.