par negatīvu domāšanu

Ļaudis nereti žēlojas, ka masu saziņas līdzekļos ir tik daudz slikto ziņu. Pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām uzradās arī tādi grupējumi, kas runāja par negatīvismu, kas valda sabiedrībā un ko vajag novērst. Šādā balsī runā ir arī nākamais prezidents Valdis Zatlers.

Masu saziņas līdzekļiem ir plašas iespējas sintezēt vienā stāstā fragmentētus un savstarpēji nesaistītus notikumus tādējādi, ka tas kopā izskatās pēc plaši izplatītas parādības. Tie pasludina, ka stāsti par atsevišķiem gadījumiem ir ieskaits vispārējā situācijā, lai gan par kopējo situāciju maz kuram ir nopietns priekšstats. Tāpēc jau mēs šausmināmies par «negatīvismu».

Taču realitātē par negatīvo parādību izcelšanu nav vērts uztraukties. Tas tāpēc, ka masu saziņas loģika pēc definīcijas paredz vēstīt par citādo un savādo, kas vislabāk parādās tieši stāstos par deviantām parādībām. To ir gan vieglāk pastāstīt, gan vieglāk uztvert, jo, nenoliegsim, ka mēs, masu saziņas līdzekļu patērētāji, daudzos gadījumos piekrītam mums piedāvātajai dienaskārtībai.

Un tātad -- ja reiz sliktais ir tas, kas ievietojams ziņas vērto notikumu kategorijā, viss ir kārtībā. Pasaule ir laba, un tā brīnās par slikto. Ja būtu otrādi, ja ziņās stāstītu par labajiem notikumiem, tad gan būtu jājautā, kas noticis ar mūsu pasauli, ja reiz labais ir kaut kas tik atšķirīgs, ka par to jāstāsta ziņās. Novērtēsim šo atšķirību, jo tā vēl ir.