pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 10. jūnijs 11:37

plaģiāts studijās

Universitātēs plaģiāta jautājums jo gadus kļūst jo aktuālāks. Par spīti tam, ka plaģiāta atklāšanas gadījumā students tiek no skolas izslēgts bez tiesībām tur atgriezties, ir daudzi, kam sakopēt pāris no internetā pieejamus tekstiņus ir pieņemama rakstīšanas prakse.

Visvieglāk plaģiātu ir atklāt, ja par izejas materiāliem tiek lietots avots, kas ir tanī valodā, kādā darbs jāiesniedz. Senos laikos, kad materiāli nebija pieejami digitālā formā, cilvēki tos pārrakstīja un pārstāstīja, pielāgoja, un tik lielas problēmas neradās. Tagad viņi derīgo tekstu pārkopē un nenoformē kā citātu, labākajā gaidījumā tikai trīs lappušu garam pārkopējumam galā pieliek atsauci. Taču tas tāpat ir plaģiāts, jo nav darba autora patstāvīgi veidots teksts.

Labā ziņa pārbaudītājiem ir tā, ka internets ļauj daļu no šādām praksēm kontrolēt. Ieraksti meklētājā aizdomīgu teikumu, un uzzināsi, vai gadījumā autors nav pārlieku iedvesmojies no citiem. Tāpat pie mums jau sāk izmantot datorprogrammas plaģiāta meklēšanai.

Vienlaikus interneta lietošana rada jaunu neskaidrības problēmu. Ja pasniedzējs atklāj kādu tīmekļa lapu, kurā ir rakstīts uz mata tas pats, kas iesniegtajā darbā, kā uz to skatīties? Varētu būt tā, ka vērtētājs ir pamanījis autora slepeno žurnālu, un tad būtu tikai jautājums par autortiesībām (LU studiju darbiem ir dalītās autortiesības — daļa pieder universitātei, daļa autoram, un bez otra atļaujas darbu apkārt nedrīkst vazāt) — vai pašplaģiātu.

Ja žurnāla autors tomēr ir kāds cits, nevis darba iesniedzējs, pastāv iespēja, ka autortiesības viņš neprasīs ievērot — piemēram, gadījumos, ja to paredz izvēlēta licence. Tas gan nenozīmē, ka šādu darbu kāds cits var uzdot par savējo un pelnīt punktus augstskolā. Bet varbūt tieši žurnāla autors ir zaglis, nevis darba iesniedzējs? Nav grūti iedomāties situāciju, ka žurnāla autors, rakņājoties pa zināma cilvēka svešiem failiem, atrod kaut ko noderīgu savam internetžurnālam. Un tad vairs nepateiksi, kurš ir zaglis, bet kurš upuris. Tiesu darbi kļūs aizvien populārāki.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
  • 20. janvāris — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Par morālo paniku dēvē kādas grupas vētrainu vēršanos pret kādu parādību vai citu grupu, kurā tiek saskatīts nopietns apdraudējums. Tas ir morālais krusta karš pret to, kas tiek uzskatīts par ļaunumu, bez garantijas, ka šī grupa vai parādība no tiesas ir pie kaut kā vainojama. Atbilde uz jautājumu, kāpēc pašlaik aktuāls ir tieši šis jautājums, ne vienmēr ir racionāli pamatojama, taču morālā panika to ļauj skaidrot kā cilvēku emocionālitātes izpausmi.

Turpinājumā — stāsts ar gluži parastu piemēru, kā šī parādība izpaužas mūsdienās.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu morālā panika un Londonas naži »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas