pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 20. aprīlis 22:05

pēc piena

Biedrība Zaļā alternatīva vakar rādīja labu piemēru tam, cik viegli ar primitīviem sabiedrisko attiecību risinājumiem var iegūt uzmanību un radīt traci publiskajā telpā pat bez saturiska pamatojuma.

Stāsts ir par to, ka biedrība nosūtīja masu saziņas līdzekļiem informāciju (bet īstenībā tikai viedokli), ka «govs piena lietošana uzturā pasliktina bērnu veselību». Aģentūra LETA reaģēja un uzrakstīja ziņu, kurā parādās gan biedrības viedoklis, gan Veselības ministrijas viedoklis – šī institūcija atbalstīja bezmaksas piena glāzes piedāvāšanu 1.- 4. klašu bērniem.

Tam visam tiek pievienots radikāls virsraksts, kas ir pretējs sabiedrībā valdošajiem pieņēmumiem, un atliek tikai gaidīt rezultātu. Un rezultāts ir.

  1. TVNET sakompilē aģentūras LETA ziņu kopā ar biedrības piesūtīto apjomīgo situācijas skaidrojumu un piena kaitīguma apgalvojumu pārvērš iespējamības izteiksmē: «Govs piena lietošana varot nopietni apdraudēt bērnu veselību»;
  2. Apollo acis nemirkšķinot pārpublicē biedrības viedokli kā patiesu;
  3. Delfi klusē.

Un uzvarētājs ir...? Mums sanāk «Delfi», kas uz šādiem lētiem trikiem nepaļāvās, savukārt pārējie portāli un aģentūra LETA parādīja neizpratni par ziņas vērtībām un savu vārtu sargātāja funkciju. (Cits dokumentēts piemērs parādības izpausmēm lasāms pie Toma).

Kāpēc biedrības viedoklis nav nopietns? Ieskatīsimies, kādu argumentāciju «alternatīvie» lieto.

  • Publikācijas nosaukums: «Fakti par govs pienu», taču faktu tur ir mazāk nekā jābūtības spriedumu, un tā secinām, ka veģetārieši (vegāni?) un dzīvnieku draugi vienkārši «zina», ka pienkopība govīm dara pāri, tāpēc jāizdomā iemesli, kāpēc nedzert pienu.
  • «Cilvēks ir vienīgā suga (neskaitot mājdzīvniekus, kurus baro cilvēki), kas dzer pienu pēc zīdaiņa vecuma, kā arī vienīgā suga, kas dzer citas sugas pienu». Kur tad pārējie pie piena tiks – kodīs govij tesmenī? Savukārt komentāri pēc manas norādes par kaķiem jau būtu atsevišķas spriedumu veidošanas un argumentācijas analīzes vērti.
  • «Jau tālajos 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Čikāgā tika veikts pētījums, kas atklāja, ka govs pienu nedrīkst aizstāt ar mātes pienu.» Vēlos norādīt, ka jau tālajos viduslaikos cilvēki domāja, ka saule griežas ap zemi. Autoriem tā kā vajadzēja zināt, kāda vērtība ir 70 gadus veciem pētījumiem, jo metodes un atziņas mainās.
  • «Piena lietošana pēc zīdaiņa vecuma ir pretdabiska», lai arī «liela daļa cilvēku [..] evolūcijas gaitā ir pielāgojusies piena lietošanai arī pēc zīdaiņa vecuma». Tad kur beidzas dabiskums un sākas pretdabiskums?
  • «Govs piens un tā produkti nesatur tādas cilvēkam nepieciešamas uzturvielas, kuras nevarētu saņemt ar augu valsts produktiem.» Tā ir veģetāriešu tēze, kas pirmām kārtām sevī ietver attieksmi, nevis pamatojumu.
  • «Pienā ir daudz kalcija, bet tas slikti uzsūcas, turklāt govs piena lietošana sekmē cilvēka organismā esošā kalcija izvadīšanu no organisma, kas savukārt palielina risku saslimt ar, piemēram, osteoporozi. Valstīs, kurās lieto daudz govs piena produktu, ir vislielākā saslimstība ar osteoporozi. Tātad govs piena un tā produktu lietošana palielina risku saslimt ar kaulu slimībām, lai gan daļa iedzīvotāju vēl aizvien turas pie mīta par govs pienu kā līdzekli pret šīm slimībām.» Savukārt par šo būtu nepieciešams komentārs no cilvēkiem, kuru sapratni par bioloģiju, fizioloģiju un ķīmiju veido šajās zinātnēs balstīta izglītība, jo lasītājs pats šos izteikumus pārbaudīt nevar. Citādi sanāks kā savulaik ar pārsteidzošajiem argumentiem par indigo bērniem.
  • Pārējais tekstā jau ir līdzcietība pret dzīvniekiem, nevis stāsts par piena kaitīgumu.

Argumentācija? Kritiskums pret saviem izteikumiem? Nulle. Zinātnisks pamatojums? Norāde, ka «rakstā izmantota informācija no [..] lapām, kurās, cita starpā, minētas atsauces uz konkrētiem speciālistiem un organizācijām» liecina, ka autoriem pašiem nav skaidrības, kas tie par pētījumiem, kas tajos rakstīts, kādi ir to secinājumu ierobežojumi un viss pārējais, kas piedien korektai argumentācijai ar «faktiem». Galvenais taču, ka ir kaut rakstīts tā, kā mums gribas, pārējais ir formalitāte, jo internetā nepieciešamos viedokļus atrast var visi, kam nav slinkums.

Viens no 20. gs. zinātnes filosofijas klasiķiem Karls Popers savā laikā teica: ja nebūsi gana kritisks pret savu darbu, atradīsies simtiem citu, kas tādi būs. Un te nu mēs esam.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Skolā bērniem gramatikas stundu laikā bez visa kā cita māca arī, kas ir antonīmi un sinonīmi. Parasti to saskatīšana un izšķiršana lielas problēmas nerada vārdu līdzīgo un pretējo nozīmju «dabiskuma» dēļ. Tomēr «dabiskums» šajā situācijā varētu būt maldīgs, jo antonīmu un sinonīmu noteikšana ir iemācīts domāšanas modelis.

Lieta tāda, ka daudzi no šķietamiem antonīmiem savā būtībā nemaz tādi nav. Un tas liek uzdot jautājumu: kāpēc gan mēs pirmajā brīdī iedomājamies, ka noteikts vārdu pāris ir ar pretējām nozīmēm?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu antonīmi un nozīmes »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas