pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2007. gada 18. janvāris 02:05

viena cilvēka izrāde

Ceturtajā trolejbusā konduktora nebija, toties bija šoferis, kas labi tiek galā gan ar stūrēšanu, gan naudas iekasēšanu, gan atmosfēras radīšanu.

Jau Tērbatas ielas pieturā no šofera kabīnes skanēja kaut kas no Džeimsa Lāsta instrumentālās klasikas. Visi sakāpa iekšā gan pa vidējām, gan priekšas durvīm, tie, kas gribēja, samaksāja, tie, kas negribēja, vienkārši atrada savas vietas. «Nu, močījam,» šoferis klusām, bet tomēr sadzirdami sacīja, kad bija piespiedis durvju aizvēršanas pogu.

Un mēs močījām. No kabīnes visu ceļu skanēja enerģiskā un vieglā mūzika, mēs visi klausījāmies un ar ierasti tukšiem skatiem raudzījāmies uz priekšu, griestos, logos, tik tikko manāmi šūpojot galvu mūzikas ritmā. Taču aiz loga, griestos un uz grīdas nekā nebija, visu, kas tur tik ierasts, bija aizslaucījis mūzikas vilnis, ritms un melodija šajā reisā pārņēma un izdzēsa visu. To visu diriģēja cilvēks pie stūres.

Kad braucu atpakaļ, pienāca parastais trolejbuss, un mūzikas vairs nebija. Tiesa, uzradās kāds puisis, kas dziedāja pats, man lielākoties nepazīstamas dziesmas latviešu un krievu mēlē. Vienubrīd gan sazīmēju viņa skaļās balss treļļos Lauri Reiniku, bet tad viņam dziedāt apnika un viņš sāka runāt. Skatītāju aizgrābtās grimases no sejām pazuda, un puisis sāka stāstīt par to, kas ir laiks un kā to apturēt. Beigās nonāca pie secinājuma, ka laiks – tā ir mūsu visu kolektīvā griba, mēs uz tādu lika gaitu esam ieciklējušies, un viņš viens pats to salauzt nespēj, tāpēc laiks ir jāmaina visiem kopā.

Un tad viņš atkal sāka dziedāt. «Nepārdod mani eņģeļiem...» Aplausi, priekškars krīt, mana pietura ir klāt.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Armanda, Armands
  • 1870. gada 22. aprīlī dzimis XX gs. pirmais profesionālais revolūcionārs Vladimirs Uļjanovs jeb Ļeņins

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Pēc automašīnas novietošanas Piejūras dabas parka teritorijā pašvaldības policijas auto ieradās jo veikli — saukts. No tās izlēca inspektors un, ne vārda neteicis, nofotografēja mašīnu — lai tikai nodarījumu nepaspētu novērst, pirms tas fiksēts; lai tikai soda nauda neaizietu gar degunu. Savukārt formā tērpta kundze no automašīnas noprasīja: «Kas ir, kāpēc mašīna mežā jābrauc, nevar normāli nolikt, a?»

Inspektors pa to laiku jau bija beidzis rakstīt kvīti, kurā teikts, ka sods par to, ka mašīna «nav uz brauktuves», un pēcāk arī paskaidroja, ka nav jau šeit tik intensīvas satiksmes, lai būtu jābrauc auto nost no ceļa. Likuma «sargs» iedeva apmulsušajam man kvīti, un ekipāža pazuda tikpat ātri, cik parādījusies. Mans pirmais soda protokols.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pārkāpums un sods »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas