pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 18. decembris 22:55

kopmītnes Metro/Prima

Daudz ziemu šajā realitātē esmu dzīvojis un daudz ko piedzīvojis, takš kā reiz gribu Tev pastāstīt par to, ka profesionālis un pieredzējis speciālists ātri vien var zaudēt ne tikai pieredzi, bet arī statusu — tas, protams, ja netrenējas vides uzmanīšanā, jaunu zinību apguvē, vai vienkāršāk — vairs nenodarbojas ar savu arodu.

Pašlaik tāds dīvains laiks, ka vairāki pazīstami cilvēki papildus postmodernās pasaules pēc noklusējuma uzliktajiem nestabilitāšu slogiem piedzīvojuši īpaši satriecošas pārmaiņas — cits apprecējies, cits izšķīries, cits par mata tiesu izglābies no tiesas darbiem, bet cits gluži vienkārši bez pieciem centimetriem nonācis uz ielas — gandrīz jāsamet nabagam naudiņas, lai var pagādāt kartona kasti un ieņemt labākās vietas zem Dienvidu tilta.

Pastāstīšu par pēdējo gadījumu — biedru, kas palika bez dzīvesvietas. Stāsts, lai arī cik spraigs un saistošs nebūtu, tomēr ir par garu, lai izklāstītu no vietas, kad sākās situācijas eskalācija, līdz noveda līdz traģiskam iznākumam. Turklāt šajā kontekstā bez tā var iztikt. Svarīgais jautājums ir cits: Ko dara studējošs cilvēks, kas palicis bez savas neaizskaramās telpas daļas? Neko citu, kā iet meklēt aizskaramu telpas daļu, un studentu viesnīca Metro tādu piedāvā.

«Metro» ir krasi atšķirīga no citām kopmītnēm, ko nācies redzēt. Pirmkārt ar to, ka šeit viss ir jauns un nenodzīvots. Šī no tiesas ir vairāk viesnīca nekā kopmītne — vaļā visu diennakti, un vaļā esamība attiecas ne tikai uz nekontrolētu iespēju nākt un iet, kad gribi un kur gribi, bet arī uz ievākšanos, izvākšanos, taisnību noskaidrošanu, formalitāšu kārtošanu un tamlīdzīgām padarīšanām. Šī par modernu pārtaisītā, taču pirms dažiem gadiem tik skumjā ēka nekad neguļ.

Tanī pašā laikā pārsteidzoši, ka mūžīgā dzīvība nekādi nav saistāma ar mūžīgu nenormālu aktivitāti, kā tas būtu sagaidāms parastās kopmītnēs. Šeit, ņemot vērā, ka tā tomēr ir deviņu stāvu māja, kurā ir tikai dažas tukšas gultas vietas un nav tukšu istabu, kopējā aktivitāte un tās radītais troksnis ir krietni mazāks nekā alternatīvā konkrētas augstskolas un komandantes pieskatītā iestādē. Kāpēc tas tā, neesmu vēl noskaidrojis, taču šaubos, vai 80 latu lielā drošības nauda būtu izšķirošais apstāklis, ja nebūtu efektīvas kontroles sistēmas.

Ja ir nācies pietiekami ilgu laiku dzīvot kopmītnēs un sajusta to īstā garša, nav jāskaidro, ka lielākā daļa studentu ir cūkas, kas kopmītnēs pieslīpē vai iemācās bezatbildību pret koplietošanas vidi un iekārtām. Viņi varbūt iztīrīs savu istabiņu, taču nekādā gadījumā necietīs kārtību virtuvē un vannasistabā, regulāri nolaistīs grīdu, kategoriski atsacīsies pakļauties prasībai atkritumus izmest nevis virtuvē, bet pagalmā un katru nedēļas nogali uzcītīgi pievems tualetes grīdu un gaiteni.

«Metro» nav labdarības biedrība, bet gan uzņēmums, kas pelna ar to, ka sniedz tādu komforta līmeni, kāds nav iedomājams tipiskās augstskolas kopmītnēs. Tas nosaka to, ka no studentu cūcības tiek taisīts bizness – lai viss notiek, ka tikai maksā, — tāds, šķiet, ir viesnīcas uzturētāju uzstādījums. Apkopējas visu savāc, visu satīra, pieskatītāji mazliet pieskata, taču kopumā vide ir tāda: nav atbildības par uzturēšanu, toties ir iespējas dzīvot un justies brīvi. Šāda nepiesieta brīvība nerada anarhiju — tieši tas mani pārsteidza, jo jaunības gados gana daudz dzīvots pa līdzīgām iestādēm universitātes pārvaldībā, un redzētais lika izdarīt secinājumus, kas šajā vidē ir pilnīgi nederīgi.

Vēl ko uzzināju – šajā viesnīcā atļauts dzīvot tikai studentiem, taču nekāda dokumenta, ka konkrētais indivīds no tiesas būtu students, nevienam reģistrējoties nevajadzēja. Paviršība, vai tā pati neredzamā kontrole, kas studentu baram neļauj pārvērsties trakojošā demolētāju pūlī, pie viena neļauj arī melot? Vēlāk gan izrādījās, ka nebija vis tik vienkārši.

Šaurs gan istabiņā — divvietīgajai patiesībā bija jābūt vienvietīgai, jo divām gultām vietas nesanāktu, gulēšana notiek divos stāvos. Taču šādi un bez jautājumiem būs labāk nekā zem tilta un ar izskaidrošanos.

Lūk, nebūtu nevienam tā noticis, joprojām dzīvotu ilūzijās par kopmītņu apdzīvotāju sugas universālajām iezīmēm visā populācijā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Un tomēr — mēs taču gribam, lai mūs māna. Ne tikai pirmajā aprīlī, bet arī citās dienās, jo tā esam vienojušies. Vien jautājums — kāpēc nevarētu vienoties par mānīšanos vēl biežāk.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ticēšana »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas