pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.5 no 2 balsīm

mosties.org

2006. gada 1. decembris 20:02

par strādāšanu

Ja daudziem viņu algotais darbs neko daudz nepatīk un strādāšana ir sāpīgas nodevas eksistences vilkšanai, tas pēc tā ar vēl lielāku sparu tie metas atslābuma un aizmiršanās skavās.

Sabiedrībā, kas rotē ap indivīdu, arī darbs zaudē sociāli integrējošo dimensiju. Protams, joprojām ir daži žēlsirdīgo samariešu kustības sekotāji, kas noliedz sevi, lai palīdzētu citiem; mēs atceramies Māti Terēzi un spējam saskatīt pieklusinātus viņas ceļa mijējus arī tepat blakus. Taču tas vairs nav darbs mūsdienu izpratnē, jo mūsdienu sabiedrībā darbs ir samaksas gūšanas veids, lai šo samaksu tērētu atbilstoši savai baudkārei. Kad darbs pēc astoņu stundu cikla beidzas, civilizētais rietumnieks pamet virpu, vēlamajā gadījumā aizmirst piecgades plānu un dodas uz krogu.

Redzot, kā darbs brīvā tirgus ekonomikā pārvēršas par verdzības elementu, paliek žēl aizgājušo gadu darba romantikas. Mans vectēvs darbu vērtēja visaugstāk pār visām citām cilvēka aktivitātēm, nesaudzēja pats sevi un dzina arī citus — un ne jau piecgade četros gados viņu interesēja. Viņš darbā aizrāvās, aizmirsa visu — sevi un laiku ieskaitot, aizmirsa sāpes, kaites, nebūšanas, jo darbu, darbu vajadzēja pabeigt. Un pēc tam pēdējiem spēkiem tikt līdz gultai. Tā viņš veidoja savu laimi — darot vairāk, nekā liek, un nedomājot, cik gribas, jo gribas padarīt, nobeigt, paveikt.

Sociālismā valdīja darba kults, bet mana vectēva darba mīlestībai bija citi skaidrojumi un citas izpausmes. Tomēr lasot Ribakova «Arbata bērnus», spilgtu liecību par 30. gadu staļinisma laikmetu, šķiet tik reāli un vienlaikus mūsdienām nereāli iedomāties to darba dunu, kas pārņēmusi proletariātu, savu valsti no atpalikušas uzceļot pasaules industriālajā līmenī. Tās nav nekādas astoņas darba stundas un pēc tam mīkstā pēlī, tie ir neciešami darba apstākļi, ziemā sals, vasarā svelme un sausums, taču rūpnīcas tapa, mājas cēlās un valsts auga. Viņi nestrādāja par algu, bet gan par ideju. Darbs nebija samaksa, bet gan piepildījums. Krievu valodā ir tāds jēdziens kā «поэзия труда». Šī poēzija izpaužas, piemēram, aizrautīgi darot derīgu darbu — tur ir sava veida skaistums, kaut kas no estētiskā, nepiespiestā, dabiskā.

Ko pretim dod kapitālisms? Vienīgais, ko esmu ievērojis: slodzi ilgāku par normatīvajām astoņām stundām, jo to nosaka izdzīšanas mehānika, kas saistīta ar lielākas peļņas gūšanas iespējām un tātad personīgu ieinteresētību strādāt. Taču šis darbs ir nevis sev, priekam, nevis kā dzīves jēgpilna aizpildīšana, bet gan zobu sakošana labākas, bezrūpīgākas nākotnes vārdā.

Morāle? Ja mērkaķis par cilvēku kļuva tad, kad sāka strādāt, neizskatās, ka par šo atmērkaķošanās procesu ir jāpateicas tirgus ekonomikai.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Baiba, Barba, Barbara

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Interneta žurnālu kustības entuziasti aizsvilās ne pa jokam, kad izlasīja Wall Street Journal rakstu, kas vēstīja, ka šogad aprit desmit gadi kopš tika izveidots pirmais interneta žurnāls. Un pamatoti, jo iespējams atrast ne mazumu pierādījumu tam, ka šī aktivitāte ir daudzkārt senāka. «Ko viņš tur muld!», «WSJ pārraksta tīmekļa žurnālu vēsturi!», «Es, es biju pirmais!» «Es vēl pirms tevis!» «Bet šitas pacans to darīja, pirms tu vēl dzimis nebiji!» -- šādi varētu raksturot interneta grandu un viņu rakstu komentāru autoru sasaukšanos.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par žurnāliem. 12. daļa: vēsture »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas