pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 25. oktobris 23:35

atbrīvošanās: 20. gadsimts

Ja Tu būtu pilots, kurā virzienā Tu stūrētu Rietumu civilizācijas lidmašīnu? Iepriekšējā vēsture piedāvā daudz vielas pārdomām.

20. gadsimts nāca ar straujām sociālām pārmaiņām, publiskajā telpā iesaistot sievietes, piešķirot viņām balsstiesības un nosacīti ar vīriešiem līdzvērtīgas iespējas veidot karjeru, taisīt naudu un izvēlēties savu nākotni. Marginālo un minoritāro grupu atzīšana bija mēģinājums atdot brīvību sabiedrības grupām, pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam nodrošinot līdzvērtīgas starta pozīcijas. 20. gadsimts pa vidu daudzajiem grēka darbiem, ko bija pastrādājis, vēlējās ieiet vēsturē arī kā sociāla taisnīguma versijas piedāvātājs. Melnie un baltie, geji un parastie, resnie un tievie, aristokrāti, buržuji un strādnieki, un pāri visam sievietes un vīrieši — tiem visiem tika teikts, ka izcelsme nenozīmē neko un ka, liberālām idejām izplatoties, visiem tiks nodrošināta spējām un sniegumam atbilstoša izturēšanās, savukārt vēsture (piemēram, ciltsraksti) netiks uzskatīta par noteicošu faktoru.

Sievietes gāja pie vēlēšanu urnām un uz darbu, un strādāja ne tikai rūpnīcās, kur «lēni, tā kā pulkstens sit man velkas stundas sešpadsmit» un ne tikai par sekretārēm un piegulētājām, bet arī par vadītājām, lēmumu pieņēmējām un politikas veidotājām. Feminisma kustība, pārfrāzējot Ļeņinu, teica, ka visa līdzšinējā vēsture ir vīriešu realizētās sieviešu apspiešanas vēsture un mēģināja ieviest vienlīdzību, noraidot (vai pārņemot) maskulīnos žestus, maskulīno kultūru, valodu, rakstīja savu vēsturi un pieprasīja jaunu pasaules kārtību.

Melnādainie gāja uz bāriem, skolām un citām iestādēm, kas agrāk bija «whites only», cerot, ka Mārtina Lutera Kinga «I have a dream» reiz piepildīsies. Indiāņi cīnījās par saviem rezervātiem, zinātne sāka apzināties rietumu civilizācijas pastrādātos šausmu darbus valodu, tautību un sugu iznīcībā, un centās glābt, kas glābjams. 1970. gads nāca ar pirmajām geju parādēm Losandželosā, Sanfrancisko, Ņujorkā un citur. Globālismam (ideoloģijas nozīmē) pieņemoties spēkā, paralēli univerālismam aktuāla kļuva arī citādība, atšķirīgums, ko sniedza nacionālās un subkultūras. Kopš 90. gadiem panku kustība ir mirusi, jo to ārējos atribūtus pārņēma populārā kultūra — piemēram, saplosītās, kniedēm un saspraudēm rotātās džīnas sāka pārdot masveidā — tas viss norāda uz interesi par citādajiem, vēlmi viņus saprast un pieņemt (sev saprotamā servējumā, bet tomēr). Savukārt Kukluksklans ir tikai izolēta radikāļu organizācija ar biedru skaitu ne lielāku par pāris tūkstošiem.

Liberālās vērtības šķita triumfējam gadsimta beigās, kad Frensiss Fukujama paziņoja — pienākušas vēstures beigas:

Tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, nav tikai Aukstā kara beigas, tas nav arī tikai periods pēckara vēsturē, bet gan vēstures kā tādas beigas: tas nozīmē cilvēces ideoloģiskās evolūcijas beigu punktu un Rietumu liberālo demokrātiju kā cilvēku valdības pēdējo formu.

(sk. žurnālu «The National Interest», 1989. gada vasara)

Taču to, vai tās bija beigas, ļauts katram izdomāt pašam — ir tikai pārdomas, joprojām bez pareizās atbildes.

Kad 21. gadsimts, pārņemot stafeti, sāka veikt auditu, ko gan tas ieraudzīja? Tas ieraudzīja neskaidras lomas, fragmentētas hierarhijas, daudzviet formālu, taču vienlīdzību un nenoliedzamu iecietības palielināšanos. Taču vienlaikus tas neapzināti redzēja, ka ne visas atbrīvošanas misijas ir bijušas misiju cienīgas un ne visi atbrīvotie jūtas par to laimīgi. Jā, Nelsons Mandela ar savu sapni par «Rainbow nation» (kam nav nekāda sakara ar praidiem) iekustināja atbalstītāju tūkstošus, bijušais Teksasas dzērājs Džordžs Busš jaunākais kļuva par ASV prezidentu, un homoseksuālais Reimo Šmits, kura orientācija Latvijas Ārlietu ministrijai bija zināma, kļuva par Latvijas vēstnieku Baltkrievijā. Kristīgais ortodoksālisms zaudēja krietnu tiesu ietekmes, arī Rietumos saradās ne tikai musulmaņi, bet arī budisti, krišnaīti, mūnisti un bijušā miliča Sergeja Toropa, tagad Visariona sekotāji.

21. gadsimts ieraudzīja tik daudzus veidus, kādos ļaudis mēģinājuši meklēt sev laimi. Tas samulsa vienīgi par to, ka joprojām pasaules izolētās un mazās valstis sevi uzskata par laimīgākām nekā amerikāņi, kas dzenas pēc «American dream». Kāpēc tā, to neviens nesaprot, jo, ja saprastu, attīstības virziens būtu cits.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Iebraukt aizliegts. Bet par latu var visu sarunāt

«Un ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas, pēc Lielupes tā smirdēja, un naftā bij’ tai rokas,» — tā skan kāda no Roberta Gobziņa klasikas dziesmām. Slokā pašlaik Lielupe nesmird, celulozes un papīra fabrika ne tikai ir jau sen slēgta, bet arī pa pusei nojaukta, savukārt pa apdzīvotās vietas ielām klejo noslēpumains politiskās pretošanās gars.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Sloka pēc rūpnīcas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas