mosties.org

2006. gada 5. septembrī 16:03

kara laika mode

Laikos, kad zeme, tauta vai kāda sociālā grupa iesaistīta karadarbībā, būtiski mainās arī šīs grupas mode. To lieliski parādīja abi pasaules kari, kam bija liela nozīme dažādu sociālo attiecību mainīšanā.

Sociālās lomas nāk un iet, revolūcijas sākas un beidzas, un dažkārt tām sekojošie reakcionisma gadi pārmaiņu laikmeta garu dažkārt nolīdzina tā, ka atšķirības var pamanīt tikai ilgā pārskata periodā.

Viena no šī mainīgajām laikmeta zīmēm ir kara laika mode. Pēc Lielās franču revolūcijas sekojošā terora laikā dāmas nēsāja aksesuārus ar giljotīnām, civilas versijas par armijas formastērpiem līdz šim ir bijušas daudzu lielāku militāro konfliktu zīmes sadzīvē. Tādā veidā ļaudis norāda, ka arī viņus karš šādā vai tādā veidā ir ietekmējis, lai gan nav teikts, ka viņi spēj definēt – pozitīvā vai negatīvā nozīmē.

Ja tu uzrunāsi cilvēku, kas apjozies ar platu armijas jostu un ietērpies platās plankumainās biksēs, šaubos, vai uzzināsi kaut ko jaunu par karu. Tas gan nenozīmē, ka civilie armijas mētelīši pagājušā gadsimta 40. gados arī vienmēr liecināja par valkātāja skaidru politisko pārliecību. Vienkārši mode tāda, un mode runā mūsu vietā. Tāpēc, draugs, pieskati ne tikai to, ko saka mute, bet arī visa pārējā Tava būtība.

Globalizācijas laikmets kā skaidrības un stabilitātes noārdītājs ir padarījis mazāk skaidru arī kara laika modes sakarību. Šajā gadījumā globalizācija gan vairāk nozīmē amerikanizāciju, jo lielu daļu casual modes tendenču būtībā ietekmē ASV diktētā pasaules elpa un kara laika mode tur (viņi patiešām karo).

Pašreizējā situācija ir šāda: ja uz ielām redzi haki krāsas vadmalā tērpus subjektus, tu nezini, vai tās ir pasauļu kara elsas, kas šajos pēc amerikāņu armijas formas stilistikas darinātajās drānās jaušamas, vai arī tas vienkārši ir globālās vērtību gaumes sistēmas veidots priekšstats par «stilīgu prikidu».

Būtībā arī mēs karojam – līdz ar citiem sabiedrotajiem Irākā, Kosovā, Afganistānā, līdz ar citiem skūtgalvjiem pret mīkstajiem, līdz ar citiem boļševikiem pret savu tiesību apšaubītājiem. (Ir gan starpība starp pēdējiem diviem, kas valkā savus ādas tērpus, un visiem pārējiem kara ietekmētajiem. Proti, haki atkal izies no modes, savukārt zābaki un ādas jakas dzīvos, kamēr būs palicis kaut viens skūtgalvis.)

Tāpat kā gari mati un melnas drānas nozīmē piederību metālistu vai gotu armijai, arī jebkura cita vizuālā koda pieņemšana rāda, ka Tu piederi pie vieniem un nevis pie citiem – būtiski ir vien tas, ka armijas krāsas uzliek pienākumu būt atbildīgam savu īsto, tāpat kā (iespējams, netieši) pausto domu priekšā.

RAKSTA RĪKI

Raksturvārdi: ,

pievieno facebook pievieno tvīterim saglabā ar delicious sekoman.lv

nııtŕø

atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/724/trackback/



Meklēšana

Šī diena

  • Regīna, Ermīns

pēdējās atsauksmes

  • Andris: Super raksts, es apbrīniju tos sociālo-buzz praviešus kuri stāv un krīt par formātu, un nevis par re…
  • niitro: Mr. Serge, ja Tu nesaprati, tad jāpadomā un jāpagremo ir Tev, nevis man.
  • Mr. Serge: Citētā ideja nav slikta, bet man akurāt ir radušās aizdomas, ka tu pats par šo ideju pārāk daudz sap…
  • Normunds: Holmss žurnaļugas laikam domā, ka cilvēki tālāk par virsrakstu nelasa. prese pēdējo piecu gadu la…
  • niitro: extropy, nedomāju, ka viens variants ir “pareizāks” par otru — atšķirība ir niansēs. Holms, mans p…
  • Holmss: Mani vairāk Latvijas medijos kaitina kas cits. Raksts sākas ar skaļu virsrakstu, kurš tālāk tekstā t…
  • extropy: Vai tik pareizāk nebūtu “Žurnālistam nav izpratnes par aplūkoto tēmu” nevis “Žurnālistam par …

rubrikas

izvēlēts raksts

Skolu slaktiņi, kuru laikā kāds skolēns vai students mācību iestādē ierodas ar ieroci un uz labi laimi mēģina apšaut pēc iespējas vairāk cilvēku, primāri tiek saistīti ar amerikāņu sociālo attiecību tradīciju, un citās valstīs ir mazāk raksturīgi. Pa retam notiekošās masu slepkavības sociālās kārtības traģiskā lauzuma dēļ viegli iekļūst masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā, izraisa pāris nedēļu ilgas spriedelēšanas par problēmām konkrētā šāvēja dzīvē un vispārējā situācijā, mēdz būt arī pa kādam jautājumam par masu saziņas līdzekļu ētiku, rādot visus fantastiskos un šokējošos katrus un tikai tad domājot, vai tā vajadzēja.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu cilvēcības vērtēšanas lodes »

Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org