diskotēka Alūksnē

Nedēļas nogalē gadījās iemaldīties brīvdabas diskotēkā Alūksnes parkā. Raugoties uz vienlaikus dīko un aktīvo jauniešu bariņiem, pēkšņi kļuva žēl jaunības.

Ikdienas skriešanas un mūžīgo nevaļu nu jau ir grūti savienot ar pilsētas centrā notiekošu sestdienas vakara izklaidi. Skatuve Livonijas ordeņa pilsdrupu un kanāla ieskautā parkā, kur iekšā var tik tikai peldus, vai arī samaksājot paredzētās naudiņas un dabūnot zīmodziņu. No estrādes augšā uzstutētām skandām dārd house/trance ritmi, bet uz skatuves piecu sešu jaunuvju bariņš dejo. Skatītāju solos satupuši vēl kādi trīs atsevišķi jauniešu bariņi, kas vēro notiekošo, runājas un varbūt vēl kaut ko skaidri neredzamu dara. Aiz sēdvietām stāv pašvaldības policijas automašīna, kurā iekšā sēdošie pa gabalu vēro situāciju, pēc tam dodas prom uz citām vietām, lai pēc brīža atkal atgrieztos.

Ir mazliet pāri divpadsmitiem, un progresīvā jaunatne tikai tagad no malu malām sāk doties estrādes un ritma virzienā — izveidotais vecā un jaunā, kultūras un subkultūras, tveramā un netveramā savienojums padara šo par ideālu taisni šādas diskotēkas vietu. Lielākā tiesa no jauniešiem ir meitenes, kas acīmredzot nāk skatīt puišus. Puišu ir maz, un tiem pašiem, kā rādās, ir savas, svarīgākas lietas kārtojamas. No katra jaunuvju bariņa pa kādam mūsu virzienā vērstam cerīgam acu skatienam.

Manā jaunībā sistēma bija līdzīga, taču tādas izklaides toreiz nešķita nekas īpašs. Tagad tas viss izskatījās krietni piesātinātāk nekā zudušā nesteidzīguma un jaunības nezināšanas laikā. Toreiz prioritāte bija pasākumi, kuros dīki pavadīt laiku un aktīvi meklēt nodarbes, savukārt tagad laiks tiek pavadīts aktīvi, savukārt nodarbes ir jāmeklē dīki, jo tās pašas gāžas virsū.

Un tomēr kaut kas patiess bija šajos pēc vienas modes ģērbtajos ķermeņos, kas nāca uz pasākumu Alūksnes estrādē — tā bija vajadzība saņemt individuālo labumu kolektīvā burziņā, vienlaikus nenoejot no kolektīva ceļa — jo acis, tāpat kā paris dienas veciem kaķēniem, taču vēl nav atvērušās. Šī patiesuma uzplaiksnījuma dēļ pašam savas pagājības kļuva tik žēl, tik žēl.