pārliecinātie

Laiku pa laikam dzirdu kādu cilvēku izsakāmies «esmu pārliecināts veģetārietis», «pārliecināts nepīpētājs», «pārliecināts liberālis», utt. Nez, ko gan cilvēks ar to vēlas pateikt?

Atklāsmes «esmu pārliecināts dzērājs», «pārliecināts narkomāns», «pārliecināts priekšnieks» un «pārliecināts psihopāts» neko daudz nepalīdz «pārliecinātības» izskaidrošanai, tie nedod zināt, ko no šī cilvēka var sagaidīt, tie pat nesniedz priekšstatu, kādā veidā šī pārliecināšana ir notikusi – autopārliecināšanās (proti, pats sevi pārliecināju), subordinācijas ceļā vai tāpēc, ka vide tāda un visi apkārt ir tādi («tā vieglāk»). Kas veido šo Tavu «pārliecību»? Vai tā ir racionāla vai arī racionāli nepamatojama? Ar «pārliecinātības» piesaukšanu to drīzāk var noslēpt, nekā atklāt.

Nākamreiz, kad stāstīsi, ka esi pārliecināts kājāmgājējs, atceries, ka ir arī pārliecināti slepkavas un maniaki, kas pārliecinātus kājāmgājējus pa naktīm pārliecinoši izseko. Mums nav nekas pret pārliecībām, taču ne vienmēr «pārliecināts marksists» no pārliecināšanas komunikācijas viedokļa būs racionālais idejas tālāknesējs. Savukārt mētāšanos ar emocijām der arī piebremzēt.