pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 14. jūnijs 18:12

sajūtu replikācija

Siltajos vakaros atkal var just Vecrīgu. Pavei, kā nu viņi visi atkal tiecas šurp, darba stundās noskrējušies. Pavei, kā meklē kādu prieka, aizmiršanās un noderīguma gabaliņu arī sev, papildus tiem, kas visu dienu piespiedu kārtā doti citiem.

Zilās velorikšās mēli izkāruši jaunieši vadā resnus ārzemniekus; tauku krokām ļumot un nestabilus garu papēžu soļus liekot, garām steidz jaunuves, kas tagad var atrādīt visu ziemu solārijos cepināto brūnumu. Beidzot arī ubagiem ir silti, un viņi izlīduši no saviem kaktiem, pagrabiem un klubiem. Beidzot visi var gulēt zālē pie operas strūklakas vai Vermaņdārzā zem kastaņa dzert maisiņā paslēptu dzērienu; beidzot visi var izvilkt apputējušos kabrioletus un doties medībās.

Dienās kā šīs jūra pienāk pavisam tuvu. Ir gandrīz jūtama tās elpa, trūkst vien vēsmas un sāļuma smaržas. Taču kam gan to – mums šeit ir pludmale. Ļaudis staigā mazos krekliņos, izrāda savas miesas un ķer iekāres vai siekalu pilnus skatienus. Pilsēta ir kā kūrorts, jo piere šeit svīst bez fiziskas piepūles. Ļaudis traucas pretī kā jūras gaisu sarijušies, viss ņirb un kustas izmisuma pilnā dzīvespriekā, mēģinot no jauna iegūt un nokratīt daļu lomu režģa un radīt jaunu pakļaušanās un iegūšanas hierarhiju.

Vecpilsētā vēl var ieraudzīt un arī dabūt gandrīz visu, ko acis kāro, tāpēc mēs izejam ielās ar summer 2002 sajūtu par laiku, kad pasaule bija jauna, neredzētā bija mazāk, bet piedzīvotā vairāk. To sajūtu es kādreiz uzrakstīšu. Sev.



— Janks

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Dzirkstīte, Anta, Antonija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

This is the road to Pokaiņi

Arī pašiem lielākajiem mākoņiem ir malas. Tās var būt zeltainas, sidrabotas, un var būt vienkārši malas — robežas, kur beidzas lietus un sākas cits gadalaiks. Nedēļas nogalē mēs bēgām no Rīgu apsēdušā lietus mākoņa, un ezotēriska saule parādījās pa ceļam uz Pokaiņu mežu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Pokaiņu krēsla »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas