pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 3. maijs 21:20

dzimtes modeļi

Jo «emancipētāks» sieviešu žurnāls, jo šovinistiskāks dzimtes attiecību skolotājs tas ir.

Līdz ar «Cosmopolitan» un citu šāda veida žurnālu uzvaras gājienu sieviešu līdztiesības centieniem ir uzradušās skaļas tribīnes, no kurām paust savus uzskatus un savas prasības pēc vienlīdzības, pēc tiesībām baudīt dzīvi, izzināt, diskutēt par tabu jautājumiem un tādējādi paplašināt savu redzesloku.

Akadēmiskajā izpratnē feminisms iestājas par sieviešu un vīriešu vienlīdzību, ko var uztvert kā aicinājumus veidot godīgāku sabiedrības struktūru. No šāda aspekta šīs mūsdienu sufražistes ir apsveicama parādība, jo aicina pārvērtēt mūsu uzskatus par dzimtes lomām, kā arī pauž, ka cilvēkam nav jābūt sava dzimuma upurim. Galvenais vēstījums: ikviens var darīt to, ko vēlas, ja vien var to paveikt.

Tomēr «emancipētā» periodika nav šādu uzskatu paudējs. Ilustrācijai izmantosim aprīļa žurnāla «Lilit» numuru, kur viens no krāšņākajiem stāstiem ir par to, ka «uz diviem krēsliem sēdēt» ir «vēsi». Lasītāji tajā var uzzināt par kādas kailstripīzdejotājas karjeru — sākumā savaldzinājusi vācu opīti, kas viņai visu ko pircis un īrējis greznus apartamentus Vecrīgā. Tomēr, kad opītis, izmantojot muļķīgu aizbildinājumu par sievu un bērniem, precēties nav vēlējies, stāsta varone noslaucījuse asras un iepazinusēs ar citu puisieti, un vācieti ignorējse. Vācu opītis šādu vienaldzību nav izturējis un paziņojis — darīšot visu, ko naskā meiča vēlēsies, taču meiča jau ir apprecējusies ar savu krīzes laika atradumu. Tā nu stāstam ir laimīgas beigas — viņa slauc visus, cik var, savukārt abi puikas viens par otru neko nezina, un meitietim tas liekas it kā normāli.

Šo pārspīlēto stāstu par domas ilustrāciju izvēlējos tīšuprāt, lai sabiezinātu krāsas. Savukārt glezna ar biezajām krāsām rāda — «emancipēto» sieviešu cīņā nav runas par vienlīdzību, vienādām iespējām un dzimtes nastas nokratīšanu. Šāda veida dzimtes modelis ir nepamatots divu standarta dzimtes modeļu sajaukums, paņemot no tā tiesības, taču atsakoties no pienākumiem.

Tradicionālais jeb patriarhālais dzimtes modelis paredz vīrieša varu. Vīrietis ir aktīvais elements, naudas pelnītājs, publiskās sfēras kontrolētājs. Šajā sistēmā sieviete ir māte, sieva, meita, kalpone — padotā, kas, lai gan kontrolē māju, tomēr ir paredzēta vīrieša dominantes stiprināšanai.

Modernajā dzimtes modelī vērojama atteikšanās no striktajām dzimtes lomām un lielāka brīvību savu patības prakšu izvēlē. Sievietes var ieņemt vadošus amatus un par padarīto saņemt vienlīdzīgu amatu (viņu veikums tiek vienlīdzīgi novērtēts). Sievietes sāk radīt materiālas vērtības (putekļu slaucīšana un grīdas mazgāšana pie tādām nav pieskaitāma, jo pēc nedēļas visas pūles ir vējā). Sieviete var nepakļauties, bet pakļaut, viņai ir tiesības gūt baudu. Piebilde — tas, par ko mēs šeit runājam, ir akadēmiskais feminisms, kam nav nekā kopēja «ielas» feminismu, kurš nozīmē amazoņu uzbrukumu un vīriešu ienīšanu.

Šie modeļi ir radušies vēstures gaitā, dažādu likumsakarību dēļ un uzdrošināmies teikt, ka tie ir godīgi. Par visu ir jāmaksā (strādāsim visi un būsim vienlīdzīgi, vai arī strādās viens un nestrādājošais pakļausies), un tā kā mēs dzīvojam nosacīti liberālā sabiedrībā, katram (visiem) ir tiesības izvēlēties femīno vai maskulīno lomu.

Savukārt «emancipētie» sieviešu žurnāli no šim modeļiem rada starpmodeli, kurā sievietes atsakās no vīrieša dominēšanas, taču neatsakās no viņa materiālās labklājības nodrošinātāja funkcijas, kurai līdz šim ir piedāvāta tikai pret padevību. Šādas sievietes uzskata sevi par pastāvību izcīnījušām, jo savaldzināšana šādi emancipētajā diskursā joprojām ir sievietes privilēģija. Viņas ar savu aktivitāti izcīna jaunu statusu, taču šis statuss atkarības attiecības neizslēdz. Vēl vairāk, formāli šīs sievietes, iesaistoties attiecību spēlē, izrāda nepakļāvību un iegūst to, ko vēlas, taču būtībā tik un tā pārdodas.

Ir vīrieši, kas uz šādām attiecībām parakstās. Kā saukt viņus, es nezinu.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vaimandieniņ, kad es būšu tētis, es droši vien visai pasaulei parādīšu ne to vien. Interneta atklātības vilnis turpina savu uzvaras gājienu. Ar katru dienu aizvien grūtāk pateikt, vai internets ir viena vienīga privātā sfēra, vai arī privātai sfērai vienkārši ir pavērusies iespēja iekļūt publiskajā. Ja pēdējais variants atbilst patiesībai, varētu uzskatīt, ka internets ar savu fragmentētību nojauc barjeras un sajauc kādai centrālas varas hierarhiju. Varas vairs nav — piemēram, ieliekot savu tikko dzimušā neaizsargātā bērna fotogrāfiju interneta lapā vai piedāvājot citus privāta rakstura ieskatus savā privātajā dzīvē, cilvēks veido pats savus priekšstatus par vērtībām, normām, «pareizumu». Turklāt, paša seju tādā veidā var vienlaicīgi gan aizklāt, gan visiem rādīt. Varbūt pat izsakot gatavību pagriezt otru vaigu, kad kāds uzspļāvis uz viena.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu par žurnāliem: publiskums »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas