pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 2 balsīm

mosties.org

2006. gada 21. aprīlis 18:22

reality check

Mūsdienu pasaulē informācijas atlases kritērijs «realitāte» kļūst aizvien mazāk svarīgs. Ziņas? Varbūt, ja par ziņām dēvējam to, kas notiek. Taču mēs tikpat daudz, ja ne vēl vairāk izvēlamies to, kas varētu notikt, to, kas nenotika un to, kas notikt nevar. Tādos apstākļos nemaz nav tik sarežģīti izveidot pašiem savas realitātes, kur notiekošais ir tikpat svarīgs, ja ne vēl svarīgāks kā objektīvā pasaule ar saviem kariem, slimībām, badu, laimītēm un opija laukiem.

Televīzija Tev ik vakarus piedāvā «ziņas», «sporta ziņas» un «laika ziņas». Trīs bloki, kas pārstāv trīs sfēras – to, kas notika tur, ārā, to, ko kas notika iekšā, jo mēs to tā sarīkojām, un to, kas varētu notikt. Būtībā ar realitāti attiecības ir pastarpinātas visiem trīs ziņu blokiem, tāpēc sacīt, kas no tām ir «īstākas», būs pagrūti.

Ja runājam par sportu, dažkārt šķiet, ka šīs tematikas loģikai varētu pakļaut arī visus pārējos notikumus. Politiskie pseidonotikumi savā būtībā ir tikpat mākslīgi kā Aizkrāciešu un Taškentas izlases naida turnīrs «Worm 3D» (līdz pirmajām asinīm). Tāpēc nav iemesla uz sportu skatīties kā uz otršķirīgu realitāti, lai gan tā būtībā atrodas uz sliekšņa starp fikciju un īstenību: no vienas puses, notikumu veido tas, ka ļaudis spēlē un rezultāts ir svarīgs, tas daudz ko izšķir, bet, no otras puses – puikas taču tikai spēlē(jas), kas tur liels? Spēles teorijas mums atbild: visi spēlē, visos līmeņos, tikai sporta ziņas to slēpj mazāk.

Vienīgā problēma ir dažādu spēļu neproporcionālais balansējums masu saziņas līdzekļu saturā. Kāpēc basketbols ir svarīgāks par datorspēļu rezultātu statistiku interneta klubos? Kāpēc «Santabarbaras» pēdējo dienu satraucošie notikumi neieņem pienācīgu vietu avīžu pirmajās lappusēs? Tāpēc, ka masu saziņas līdzekļi vienādo auditorijas, un Tu klausīsi ziņu redaktoru viedoklim par to, kas ir svarīgākais. Taču ar laiku viss mainīsies, un, jo ātrāk mēs aizmirsīsim vārdu «realitāte», jo labāk.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raivis, Raivo, Maksis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

«Jāņem uz longtermu, uz šorttermu ir trikī», sarunu biedram lietišķi teica kāds vīrs otrpus galdiņam. Nez, viņam izglītība vai darbs tāds? Šis runas veids liek aizdomāties, vai pēc 50 gadiem šodienas latviešu valodas tekstus nākotnes runātājs vispār varēs saprast, ja vispār tad par latviešu valodu kā tādu vispār kāds vēl runās. Pārveidošanās tendences ir labi jūtamas.

Iedomājies, ka pēc 50 gadiem Tu ar savu šodienas valodu būsi jau fosilija, bet vēl atcerēsies pirmsfosilo laika posmu. Laika kompresijas dēļ mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā paspēj nodzīvot veselus laikmetus. Jau Žans Bodrijārs savā darbā «Consumer Society» rakstīja, ka pagātnē lietas, objekti pārdzīvoja cilvēkus, dinastijas un laikus, turpretī šodien tie ir cilvēki, kas vēro objektu dzimšanu, attīstīšanos un iznīcību.

Kas zina, vai valoda un kultūra tās tradicionālajā izpratnē arī pēc kāda laika nekļūs par parādībām, kā attīstību var vērot vienas paaudzes robežās. Kaut gan — kas gan tās būs par kultūrām un valdām, kas radīsies? Varbūt tās nevis radīsies, bet mūžīgi ies bojā, un mēs tikai skatīsimies, tēlojot savas mazās civilizācijas antropologus?

Nekas, pagaidīsim un varbūt sagaidīsim.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu valodiņa 4: rītdienas fosilija »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas