pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 17. marts 16:06

16. marts

Var jau būt, ka tas tagad būs normāli, taču šodienas laikrakstu apskats, kā arī novērojumi vakar Vecrīgā un Brīvības pieminekļa apkaimē liek 16. marta notikumus pielīdzināt farsam, un pašu 16. martu — par datumu, kuru nākamā gada kalendāros gribētos vispār izlaist.

«Diena» raksta, ka pieminekļa iežogošanu 90. gadu sākumā esot izmantojuši arī Zviedrijā, lai karaļa Kārļa XII nāves dienā pie viņa pieminekļa Stokholmas iekšpilsētā novērstu neonacistu un anarhistu demonstrācijas. «Kaut ko tādu emu redzējis tikai Ziemeļīrijā katoļu un protestantu laikā,» «Neatkarīgajai» sacīja kāds puisis no Skotijas.

Labi atceroties krāšņos kadrus no pērnā gada 16. marta, varbūt bija saprotamas bažas un vēlme mācīties no savām kļūdām, taču — ja sākotnēji par iežogojuma iemeslu tika minēta nepieciešamība no monumenta nodzīt negantās sūnas, tad vakar redzētais liecināja — žogu slējēji nav pat papūlējušies, lai tas patiešām izskatītos pēc gatavošanās būvdarbiem. Būtu vismaz runājuši skaidru valodu, liekuļi tādi. Nobijāties no kritikas, ja? Sarunāties nemākat, pilsētas tēvi un mātes?

Protams, šo pasākumu īpaši jutīgu padara ārvalstu masu saziņas līdzekļu interese un Krievijas puses žests, 15. martā izrādot filmu «Baltijas nacisms». Ja kāds šo veikumu nav redzējis, saite uz to atrodama Krievu skolu aizstāvības štāba lapā; var lietot arī tiešo saiti. Veikums neapšaubāmi ir krāšņs — sākumā kopā samontēti kadri no pērnā gada 16. marta un no 2. pasaules kara, noklusējot, ka liela daļa no materiāla nav filmēta ne Latvijā, ne citur Baltijā. Liela veiksme izrakt Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dzintaru, kas runā skaidrā padomju valodā, norādot uz Kārļa Ulmaņa 30. gadu «fašistisko kliķi», interesants gājiens piedabūt Juri Dobeli izskatīties pēc iereibuša un pašās beigās, pēc tam, kad vienīgais latviešu leģionārs filmā sacīja – kad mēs karojām, mūs par «Waffen SS» nesauca, Krievijas pārstāvis pateica: nē, sauca gan. Morāle? «Vienalga, mums ir taisnība.»

Tā teikt, ko vēlējās pateikt, to arī pateica. Jo nebija neviena viedokļa par to, kas tas bija Latviešu leģions - bez tā, ka viņi visi bija «vienā maisā bāžami». Mūsu mērķis nav nodarboties ar pretpropagandu, vien nagi niez norādīt uz pāris faktus — šajā gadījumā atsaucoties uz Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku Uldi Neiburgu.

Laikposmā no 1943. līdz 1944. gadam vācu okupētajā Latvijā notika vairākas mobilizācijas akcijas, 1944. gadā notika vispārēja mobilizācija, tā ka par «Latviešu SS brīvprātīgo leģionu» nosauktā militārā struktūra būtībā apvienoja piespiedu kārtā iesauktos (brīvprātīgo īpatsvars nepārsniedza 15-20 procentus).

Latviešu leģiona vienības piederēja pie [..] kategorijas, kas nozīmēja pakļautību, nevis piederību SS organizācijai. Arī frontes apstākļos leģiona vienības pakļāvās vērmahta augstākajai pavēlniecībai un to piederība SS karaspēkam bija tīri formāla. Leģiona vienību nosaukumi un dienesta pakāpes bija savādākas nekā vācu SS vienībām. Pirms dienesta pakāpēm parasti bija burti Leg. (vēlāk Waff.), nevis SS, un vienību nosaukumos burti SS bija minēti nevis sākumā, bet beigās kā der SS. Arī SS pavēlēs leģiona vienības un leģionāru paaugstināšana dienesta pakāpēs vienmēr bija minēta atsevišķi. Atšķirībā no vācu SS vienību dalībniekiem, kuri zvērēja uzticību, drošsirdību un paklausību līdz nāvei Vācijas Valsts vadonim un kancleram, latviešu leģionāriem bija jāparaksta paklausības zvērests «Dieva vārdā» Vācijas bruņoto spēku virspavēlniekam un tikai cīņā pret boļševismu.

Ja «Baltijas nacisma» veidotāju aptaujātie eksperti norāda, ka starp latviešu leģionāriem un vācu armiju neredz atšķirības, tad, protams, ir jājautā, kāpēc viņi neskatās. Tāpēc, ka negrib. Jo tas ir mūsu stāsts, kas nesakrīt ar viņu stāstu. Mēs katrs to stāstām tā, kā nepieciešams mums, un dažādu faktu atlase un izvērtēšana šādā populārzinātniskā kvaziakadēmiska stila filmā ir tikai un vienīgi veidotāju izvēle.

Tas tā — kā papildinājums vispārējai farsa ainai un ilustrācija tam, ka Latvijas puse ne pārāk prasmīgi stāsta savas pretrunīgās vēstures stāstu pati sev (ko Tu zini par 16. martu?), nerunājot nemaz par citiem.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Alnis, Andulis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Atvedām Tev sveicienus no brīnumu zemes Baltkrievijas un akmenī kaltās pilsētas Minskas. Dažu dienu skrējienā satikām gan baltkrievu un ārzemju studentus, gan opozicionārās Baltkrievijas Tautas frontes pārstāvjus, gan izpalīdzīgus miličus un omoniešus, gan birokrātiski totalitāras kopmītņu komandantes.

Ļeņins pie parlamenta ēkas, simts tūkstoši rubļu kabatā (kādi 25 lati), plakāti «60 лет великой победы» katra veikala skatlogā, drudžaini pilsētas uzkopšanas darbi, tīras platas ielas bez sastrēgumiem un bruģētas ietves, staļinisma laika arhitektūra lielās devās, īpašās pārdevējas un citi iespaidi. Sākotnējais iespaids, ka Baltkrievija ir vieta, kur ir saglabājies vēl kaut kas īsts, tika pārformēta par konstatējumu, ka šī vieta ir nereālāka nekā citas līdz šim redzētās. Pilsēta kā dzīvs muzejs, kas aicina pie sevis ar sirpjiem un āmuriem, Kirova un Marksa ielu, Centrālo bērnu parku un citiem atribūtiem, kas tik labi piestāv manai bērnībai. Dzīva pilsēta ar milzīgiem dzīvojamo māju kompleksiem un nedzīvu, monumentālisma elpu pašā viducī. Ko tādā var darīt? Kā tādā var dzīvot?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Baltkrievija: ziņojums par politisko situāciju »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas