Internets mums patīk tik ļoti, ka dažs labs no mums turp labprāt pārvāktos uz dzīvi. Nemaz nav nepieciešams uzskaitīt savādās un savdabīgās atšķirības starp datora un «reālo» pasauli — bezgalīga identitāšu maiņa un izvēle, ātrums, lielāka pārliecība par saviem darbiem, iespējas atgriezties atpakaļ un sākt no sākuma. Izdzēst tā, ka tas patiešām nozīmē izdzēšanu.
Taču vismaz pagaidām ir pāris iemesli, kāpēc mēs pilnā balsī nesapņojam par pārcelšanos «neīstajā» pasaulē, pat neņemot vērā, ka šāda projekta realizācija pašreizējos apstākļos vairāk izskatītos pēc tās nerealizēšanas, nomērdējot savu ķermeni, lielāko diennakts daļu pavadot pie ekrāna — lai gan arī tāds eksistences variants ir iespējams. Tomēr pārāk neaizsniedzams un nepašpietiekams ir tehniskās interneta un datu vides vilinājums.
Internets nav pašpietiekams, jo tas ne tikai neapmierina visas mūsu cilvēciskas vajadzības, bet papildus savam piedāvājumam tas, savienojumā ar reālo dzīvi, nesniedz to, kas padarītu identitāšu pārslēgšanu ērtu un praktiski izmantojamu visās eksistenču izpausmēs.
Es pateikšu, kā pietrūkst internetam, un iespējams, ka «īstajā» dzīvē šo funkciju attīstīt ir iespējamāk. Proti, tā ir «negribu-neskatos-neredzu» iespēja. Protams, Tu vari skatīties dažādos virzienos vienalga, kurā no vidēm atrodies, taču internetā, tāpat kā dzīvē, nekas Tevi nepasargā no nevēlamu vietu dzirdēšanas un skatīšanas. Vēl vairāk, laid bērnu pie datora, un viņš uz ātrāko atradīs pornolapas un nelegālu programmatūru, pastrādājot nedarbus, kuru ekvivalenti reālajā dzīvē — zvēriski nogalināts kaimiņu kaķis, sasists mobilais tālrunis un aizkaros noslaucītas netīras rokas. Tāpat nav starpības, vai nevēlamu personu (tās palamu vai niku) Tu ieraugi internetā, vai uz ielas. «Reālajā» dzīvē Tu pārej ielas otrā pusē, internetā Tu saviebies un soļo tālāk. Kā vienā, tā otrā gadījumā pastāv iespēja, ka jūs viens otru redzējāt. Līdz ar to internets šādā aspektā mūsu dzīvi vieglāku nepadara.
Tomēr mēs nepaguruši gaidīsim, kad tas notiks, jo šeit zinātnisko fantastiku piesaukt ir lieki.
— nııtŕø
Raksturvārdi: jaunie_mediji, sabiedrība
Atsauces saite:
Lipīga medus krāsas gaisma līst pār Pasauli. Cilvēki viens pie otra saistās ar cukura smaržu. Tie ieelpo saharozi, bet izelpo tikai tukšu dvašu - ļaudis peld lipīgajā Pasaulē tāpat kā mazuta klāta kaija Onas salā Spānijas ziemeļrietumu piekrastē.
Cilvēki skatās zem asfalta, bet redz virs mākoņiem. Nu jā, dažkārt arī otrādi, tad cukurs no viņu acīm raudot izlīst ārā.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nesaule »
