pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 22. februāris 23:36

dzīve tīklā

Internets mums patīk tik ļoti, ka dažs labs no mums turp labprāt pārvāktos uz dzīvi. Nemaz nav nepieciešams uzskaitīt savādās un savdabīgās atšķirības starp datora un «reālo» pasauli — bezgalīga identitāšu maiņa un izvēle, ātrums, lielāka pārliecība par saviem darbiem, iespējas atgriezties atpakaļ un sākt no sākuma. Izdzēst tā, ka tas patiešām nozīmē izdzēšanu.

Taču vismaz pagaidām ir pāris iemesli, kāpēc mēs pilnā balsī nesapņojam par pārcelšanos «neīstajā» pasaulē, pat neņemot vērā, ka šāda projekta realizācija pašreizējos apstākļos vairāk izskatītos pēc tās nerealizēšanas, nomērdējot savu ķermeni, lielāko diennakts daļu pavadot pie ekrāna — lai gan arī tāds eksistences variants ir iespējams. Tomēr pārāk neaizsniedzams un nepašpietiekams ir tehniskās interneta un datu vides vilinājums.

Internets nav pašpietiekams, jo tas ne tikai neapmierina visas mūsu cilvēciskas vajadzības, bet papildus savam piedāvājumam tas, savienojumā ar reālo dzīvi, nesniedz to, kas padarītu identitāšu pārslēgšanu ērtu un praktiski izmantojamu visās eksistenču izpausmēs.

Es pateikšu, kā pietrūkst internetam, un iespējams, ka «īstajā» dzīvē šo funkciju attīstīt ir iespējamāk. Proti, tā ir «negribu-neskatos-neredzu» iespēja. Protams, Tu vari skatīties dažādos virzienos vienalga, kurā no vidēm atrodies, taču internetā, tāpat kā dzīvē, nekas Tevi nepasargā no nevēlamu vietu dzirdēšanas un skatīšanas. Vēl vairāk, laid bērnu pie datora, un viņš uz ātrāko atradīs pornolapas un nelegālu programmatūru, pastrādājot nedarbus, kuru ekvivalenti reālajā dzīvē — zvēriski nogalināts kaimiņu kaķis, sasists mobilais tālrunis un aizkaros noslaucītas netīras rokas. Tāpat nav starpības, vai nevēlamu personu (tās palamu vai niku) Tu ieraugi internetā, vai uz ielas. «Reālajā» dzīvē Tu pārej ielas otrā pusē, internetā Tu saviebies un soļo tālāk. Kā vienā, tā otrā gadījumā pastāv iespēja, ka jūs viens otru redzējāt. Līdz ar to internets šādā aspektā mūsu dzīvi vieglāku nepadara.

Tomēr mēs nepaguruši gaidīsim, kad tas notiks, jo šeit zinātnisko fantastiku piesaukt ir lieki.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Dažkārt šķiet tik neiespējami noticēt, ka tu nevari paveikt kādu darbu vai realizēt kādu nodomu, jo tas vienkārši nav tavos spēkos. Tad cilvēks cīnās, ārdās, kārpās un nezina, ka darbība patiesībā ir neauglīga.

Redz, Tev jau nav kaut kur acu skatienā minimizēts lodziņš, kas parāda pašreizējo atmiņas un procesora lietojumu, lapošanas faila izmēru un akumulatoru stāvokli. Tāpēc čaklākie strādā tikmēr, kamēr vai nu aizmieg, vai noģībst, bet pārējiem sistēmas stāvokļa paziņošanas programmas vietā ir savu reālo spēju apzināšanās ilūzija un slinkums kā garīgos un fiziskos mehānismus saudzējošs faktors. Parasti gan cilvēkam ir krietna rezerve starp to līmeni, kad sistēma ziņo par procesu darbības apdraudējumu pārliekas noslodzes dēļ un to, kad sistēma uzkaras.

Tieši tas šajā visā rodams cilvēciskais faktors – nezināt, kur patiesībā ir robeža un novilkt to pašam. Tāpēc cilvēks – tā būtībā ir sistēma ar neierobežotām iespējām. Vieni savā modifikācijā neiekļauto iespēju neesamību noliedz, citi noliedz to esamību pārējiem, bet ir daži, kas paši raksta un meklē servisa pakas un uzlabojumus. Cilvēks var visu – ja vien viņam palaimējas vai, tieši otrādi, nelaimējas zaudēt apjautu, ka viņš kaut ko vienkārši nevar.

Šodien visu rīta cēlienu mēģināju koncentrēt skatienu uz melniem burtiem ar baltu fonu. Saprotot, cik bezcerīgi tas bija, varu droši teikt, ka zinu, par ko pašlaik runāju.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mehānika »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas