pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 15. janvāris 19:12

mūsu lepnums

Nesaki -- mēs esam kļuvuši tik auksti, ka vērtības vairs nav nekam. Nesaki, ka cilvēks nav nekāda vērtība. Arī vērtību pārvērtēšanas laikā cilvēks ir un paliek vērtība, cilvēks ir visu lietu mērs. Tiesa, miris cilvēks ir vērtīgāks, tas gan.

Cilvēks ir vērtīgs mirstot, un tad masu saziņas līdzekļi Tev par viņu pastāsta. Ja cilvēks bijis izcils, viņa darbi runās aizgājēja vietā, savukārt, ja cilvēks nav paspējis izpelnīties ievērību, nekrologu viņam var sacerēt vienīgi vardarbība, vardarbīga nomiršana vai citu nonāvēšana. Pietiek 17 cilvēkiem iet bojā autobusa un vilciena sadursmē Krievijā, vajadzīgi tikai septiņi ogļrači, kas iet bojā sprādzienā ogļu raktuvēs Rumānijā, vajag pavisam maz, lai tās uzreiz būtu svarīgas ziņas, par ko visiem jāzina. Paradoksāli, taču šajā gadījumā lielāks cinisms no masu komunikācijas puses ir nevis paklusēt un neziņot, bet gan piekārt breaking news birku. Jo cilvēks -- tā ir vērtība. Skaitām bojāgājušos, kraujam kaudzēs un joprojām mēģinām šokēt un ieinteresēt. Neskaitot pornogrāfiju, nekas cits to panākt vairs nespēj.

Un tad ir jājautā -- vai tas, ka mēs ikdienas masu komunikācijā šādi pielūdzam nāvi, nav pašiznīcināšanās griba? Varbūt tā vienkārši ir vēlme bēgt no nākotnes, jo to, ka pasaulē līdz 2050. gadam būs 9 miljardi, mēs apzināmies gana labi. Taču to, ka daļa no mums un viņiem arī mirst, vēlamies dzirdēt no citiem. Tiesa, šī teorija kritiku neiztur, jo kārtīgs latvietis arī bez Pakistānas zemestrīces, ikdienišķajām nāves ziņām no Irākas, Rumānijas, Vācijas, Ķīnas, Japānas un Krievijas tāpat zina, ka mēs izmirstam.

Taču -- nāve ir mazāk acīmredzama nekā dzimšana. Dzimt un pārmantot mums liek instinkts, savukārt gribu mirt iemāca dzīve.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Tramvaja durvis atvērās un es jau dzīros tanīs lekt iekšā, bet plāns neizdevās -- pie durvīm uz grīdas gulēja kāds radījums, laikam cilvēks. Iekāpu braucamrīkā pa citām durvīm un sāku pētīt to, kurš, šķiet, nebija vēlējis man šo braucienu. «Jau otro maiņu šis te tā brauc,» žēli paskaidroja konduktore. Cilvēks Uz Grīdas ar tikko manāmām kustībām bija nobraucis kādu pakāpienu lejāk un tādā stāvoklī arī gatavojās sagaidīt nākamo pieturu. Konduktore izliecās pa vidējām durvīm un māja šoferim, lai panāk šurp. Pēc kāda laika šoferis atnāca. «Ko lai ar viņu dara?» jautāja konduktore. «Nomirs vēl šitā, un tad mēs atbildēsim... Durvis arī tagad nevar aiztaisīt.» Tad viņa vērsās pie pasažieriem. «Kāds nevar palīdzēt viņu pacelt?» Neviens nevarēja. Tad šoferis + konduktore pa abiem pavilka izrādes galveno varoni nost no durvīm, konduktore pavēlēja šim nekustēties un nometa viņam šā cepuri. Tomēr izskatījās, ka nabadziņam tīri labi ir gulēt arī ar vaigu tieši uz netīrās slapjās grīdas.

«Kad atbrauksiet līdz autoostai, nododiet viņu policijai,» pamācīja kāda cienījama izskata dāma. Pie autoostas neviena menta nemanīja. Toties tajā pieturā iekāpa kāda vecenīte, kas konduktorei kā jaunumu pavēstīja par konkrētā subjekta neparasto stāvokli vagona aizmugurē. Pa ceļam uz nākamo pieturu konduktore tantukam pastāstīja, ka tagad ved šo subjektu nodot policijai. «Re, te viņi arī gaida,» viņa noteica, kad tramvajs brauca garām diviem mentu busiņiem. Tomēr tiem par godu tramvajs neapstājās. Nākamajā pieturā man bija jākāpj laukā, un, kad durvis aiz viņa aizvērās, pazuda arī nelaimīgā apreibinātā tēls no viņa skatiena, bet ne no apziņas.

Es arī tāds kādu dienu varu kļūt, es nodomāju, saskumu un aizgāju nopirkt pleijerim baterijas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu eksistence uz tramvaja grīdas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas