pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2006. gada 8. janvāris 18:52

par meklēšanu

Visi ir meklētāji. Atšķirība vien apstāklī, vai Tu meklē sev, vai citiem. Atšķirība — vai nu Tu esi google, vai spambots. Meklēt laimi, nepatikšanas, atslēgas. Neviens neteica, ka atradīsi. Šis taču ir meklētāju, nevis atradēju laikmets.

Veikali jo neatlaidīgi aicina meklēt. Nevis to, kas tev vajadzīgs, bet to, ko Tu vēl nezini, ka gribi. Veikalā cilvēki staigā gar nebeidzamu preču krāvumu ešeloniem kā muzeja vitrīnām, tausta, skatās, prašņā un stumj ratiņus tālāk.

Galu galā, kaut kur taču meklēšanas instinkts ir jāliek. Mums vairs nav nepieciešams meklēt barību laukā, mežonīgajā vidē un kampt katru kaut cik ēdamu floras vai faunas pārstāvi. Mums pat vairs nav sociālisma ekonomikas, kad, deficīta apstākļos iepērkoties, nebija svarīgi ko un kāpēc; svarīgi bija dabūt, paspēt pagābt. Labumu izsniegšanas vietu noteikt dažkārt nebija grūti — paskaties, kur vairāk ļaužu un, iestājies rindā, pajautā: «Ko te dod?» Tomēr brīdī, kad ziņa par atrasto ir apskrējusi meklētāju kopienu, varēja jau būt par vēlu, jo visiem nepietiek.

Diez vai viens otru meklējam vairāk nekā tagad, varbūt atšķiras vien efektivitātes pakāpes, bet kurš gan to vairs pateikt. Tu zini?

Taču tagad mums ir daudz visa kā, un tagad mēs meklējam visur, kur, iespējams, kaut ko var dabūt. Starp visiem pelmeņiem meklējam vienīgos ēdamos, meklējam ekoloģiski tīrus ikrus, atbilstošas drānas, normālas kurpes, ideālo frizierīti, sakarīgu darbu, draugus, naidniekus, atriebību, taisnību. Un tā jau sanāk — mūsu sabiedrība, informācijas plūsmu saspiestā mazā pasaulīte, kurā vienlaikus ir tik daudz laika meklēt un vienlaikus tik maz; kurā ir tik daudz brīvuma un ne vienmēr pareizu priekšstatu īso ceļu, šķiet, ir ideāls laikmets meklēšanai. Šis ir laiks, kad gandrīz viss mums saka: «Pameklē, te kaut kur jābūt. Varbūt tur neko nevar atrast, nekā varbūt nav, bet Tu pameklē...»

Vien laiku pa laikam sanāk apmulst, nezinot, ko īsti mēs sākotnēji vēlējāmies. Jautājums «Ko man vajag?» tiek noraidits kā neatbilstošs — jēga taču ir meklēšanā, vēlmēs un izvēlēs.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Aldis, Alfons, Aldris

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Skatos uz Maskavas ielā atrodamajām kastītēm šļirču savākšanai un domāju: Kur ešafots, tur jābūt arī giljotīnai. Kastītes grauj pozitīvās ilūzijas par rajonu, ja pārlieku daudz tās saradušās.

Man allaž gribējies paskatīties, kas tur iekšā, bet nekad to neesmu izdarījis. Vai tas būtu tāpēc, ka pa tramvaja logu pasaule izskatās vilinošāka nekā uz nodilušā bruģa? Vai varbūt, atrodoties otrpus metāla un stikla, Maskačka kļūst vienkārši citādāka un mans skatiens ir vairāk pievērsts tam, kur lieku soli, nevis kastītēm?

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu šļirču kastītes »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas