jūras sistēma

Jūras viļņi nāk un izplēn kā nepiepildītas ilūzijas. Kāds noteikti šajā vietā jūras krastā ir sēdējis un grimis apcerīgās pārdomās, līdz nonācis pie vienīgā iespējamā risinājuma. Kā gan citādi var izskaidrot to, ka sarkanas čībiņas, krastā pamestas, sēro jau, šķiet, labu laiku? Īpašniekam tak laikam tās vairs nav vajadzīgas. Arī jūrai sarkanās čībiņas nav vajadzīgas, un nekas, itin nekas nav asimilējis šos svešķermeņus jūras krastā. Ak jā, vēl taču turpat ir arī pudeļu korķīši un citi civilizācijas labumi.

Jūrai nekas nav nejaušs. Ja redzi smilšu sanesumu jūras krastā, tad zini, ka jūra tieši tā ir gribējusi. Jūrai vajag smilšu sanesuma, nevis kaut kādas smilšu pilis, ko bērneļi tik cītīgi būvē un papildina ar fantastiskiem arhitehtoniskiem risinājumiem. Jau gadu tūkstošiem jūra mērķtiecīgi pa centimetram vien ir atkarojusi no sauszemes aizvien lielākas teritorijas. Visi bēg no jūras. Kas nebēg, to jūra paņem sev. Gan jau pienāks laiks arī sarkanajām čībiņām.