pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 11. decembris 21:49

ticēšana

Un tomēr — mēs taču gribam, lai mūs māna. Ne tikai pirmajā aprīlī, bet arī citās dienās, jo tā esam vienojušies. Vien jautājums — kāpēc nevarētu vienoties par mānīšanos vēl biežāk.

Iedomājies, atbrauc uz Latviju šarlatāns viltvārdis, it kā «īstais» ziemassvētku vecītis no Lapzemes. Viņu rāda televīzijā, viņam ļauj runāt, un tikai varbūt kāds sīkais, kas nezina, ka šie visi ir meli, uzdrošinātos viņam noraut bārdu. Taču mēs, pārējie, viņa īstumu neapstrīdam, jo zinām — tāds ir šī somu onkulīša darbs, tēlot ziemassvētku vecīti, visā nopietnībā mēģinot apkāst visu pasauli. Un tie, kas zina, ka viņš to grib, notic.

Padomā tikai, ko var paveikt, ja spēlējas. Padomā tikai, cik lieli panākumi gaida tos, kas, paziņojot, ka spēlējas, tanī pašā laikā rīkojas tā, it kā tas viss būtu pa īstam. Galu galā, vēlēšanas taču ir izrāde, kur partiju vienāduma dēļ uzvar tas, kas labāk māk rīkoties ar tēliem, lasi — kurš labāk Tevi iesaista spēlē. Grāvēji, ko rāda kinoteātros, ir spēle, bet, ja filmu veidotājiem palaimējas spēli izveidot tādu, lai Tu tajā iesaisties, viņi nopelna naudu. Televīziju Tu skaties tāpēc, ka tā aizrauj, tā visu parāda «īstu», tur pasaule ir «īstāka» nekā laikrakstu lapās vai pa radio. Tanī pašā laikā Tu zini, ka terora akti Tevi vēl neskars, Īrijas prāmja nemieri notiek tikai Tavas izklaidēšanas dēļ, savukārt Džordžs Bušs jau ir izklaide pats par sevi.

Tāpēc — vienosimies, ka šī ir spēle. Mēs tēlojam gudrajos, kas Tev šo visu stāsta, Tu piekrīti, māj ar galvu un lasi. Tanī pašā laikā Tu zini, ka šis viss uz Tevi attiecas tikai tik daudz, cik izklaidē, Tu tam visam notici tikai tik tālu, kamēr tas nekļūst nopietni. Jo ziemassvētku vecītis taču nav nopietns — galvenais, ka viņš atnes dāvanas un apmierina mūsu vēlmi pēc sajūtas, ka esam īpaši un ka šķietamība — mums kaut kas pienākas — vismaz vienreiz gadā šķiet tik īsta. Un tas nekas, ka Lapzemes melis neko taustāmu neatveda. Gan atvedīs kāds viņa bandas dalībnieks. Ja ne šogad, bet kaut kad noteikti.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Aldis, Alfons, Aldris

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

«Nu, ko jūs tur tagad izdarījāt?» dusmīga bibliotekāre jautāja kalsnam puisim ap 20, kurš bija pamanījies nokārt kādas publiskas bibliotēkas datoru. «Jūs sākāt, jūs arī pabeidziet,» viņa teica aizvainotā balsī, kad puisis, kājās pieslējies, nervozi skatījās datora monitorā, lai gan tanī brīdī bez noklusējuma zaļā pamatvirsmas fona tur nebija nekā cita, ko pētīt - windowz exploreris bija kaut kur pagaisis. «Ko tad jūs lienat pie datora, ja nemākat rīkoties?» bibliotekāre nezaudēja ne kripatas sava tēla, kamēr puisis acīmredzot apsvēra iespēju līst taisni zemē iekšā - sabārta bērna emocijas viņā bija tik aizkustinoši labi saskatāmas. «Tad jūs varat vairs še nenākt! Uz redzēšanos!» «Bet disks?» puisis bailīgi pajautāja. «Uz redzēšanos!» atcirta bliotekāre, un nabags paņēma jaku no pakaramā un gāja uz durvju pusi.

Kāpņu telpā viņu panācu un prasīju, ko ta šis tādu kompim izdarīja. Kalsnais rādīja man kādu šķietami nelicencētu disku ar windowz logo uz vāciņa (pēc windowz instalācijas diska vāciņa kopijas gan neizskatījās), tomēr neko prātīgu paskaidrot nespēja, garās sarunās neielaidās un drīz vien metās pa durvīm ārā.

Bet es paliku nesaprašanā -- varbūt vajadzēja bibliotekārei pastāstīt, ka datori dažkārt mēdz nokārties tāpat vien un ka tas publiski lietotām mašīnām (par win98 nemaz nerunāsim) ir tikai «normāli» (man nav ilūziju par bibliotēku sistēmadminisratoriem) un ka tāpēc jau nav nabaga censonis jāaprej. Eh, grūti tā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu likstas ar datoru »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas