Prieks par Latvijas hiphopa cerību — Borowa MC, kas vēstījuma ziņā līdzīgajā latviešu repa laukā ir spējuši ienest reģionālisma dvesmu. Eksotiskā novada pārstāvjiem iekarot virsotnes ar tādu nedzirdētu stilistisku salikumu ir gana viegli. Vēl vieglāk — ja albums ir labi izstrādāts un neizklausās pēc pagrīdes pašdarbnieku ierakstīta diska, ar ko ģimenei un mājdzīvniekiem atrādīt.
Tiesa, Latgale kā izejas punkts nodrošina ne tikai pastiprinātu uzmanību, bet arī iespējami neadekvātu publikas reakciju. Atcerēsimies, ka viņu pirmais grāvējs «Vysu kū tu saskoti» ļaudīm šķita tik amizants, ka ilgu laiku bija Radio Lāgas nesakarīgo dziesmu topā — un nebija nozīmes, ka dziesmas vēstījums uz gurķošanos nevedināja.
Par spīti tam, ka «Borowa» klausītāju uzmanību pirmām kārtām piesaista nevis ar mūziku vai tekstiem, bet «jocīgo» valodu, Latgale kā izcelmes vieta ir turpinājums Ozola iesāktajai «īstā» latviešu hiphopa citadeles — Pārdaugavas — piesaukšanai. Līdzīgi kā Pārdaugava, arī Latgale ir svarīgs «Borowas» pašidentifikācijas elements, kas uz auditoriju iedarbojas arī konotatīvās līdzības dēļ ar Pārdaugavu (ne no viena cita novada nākuši hiphopa pārstāvji šo savu lokālo identitāti tik veiksmīgi nespētu pasniegt). Turklāt svarīgi, ka tekstos nevīd elementi, kas mēģinātu krasi lauzt stereotipus un kas būtu mēģināts cildināt Latgales dažādās vērtības. Tāda taisnošanās diez ko līdzētu, jo mūsu prātos figurē citas mentālās saīsnes. Tāpēc «Borowas» jaunieši saka skaidri:
Kas jam vairs tei Latgaļa — vīna bādu zjama?
Kur cilvākim nav dorba, kur volda bezcereiba,
Kur kotrs trešais dzer, nazina, kas gaida tū reit!
Tam bīžai juodūmoj, par kū maizi reitam pierkt!
Tanī pašā laikā ar savu sniegumu viņiem izdodas radīt par savu izcelsmes vietu daudzveidīgāku priekšstatu un, pats galvenais, ar šo albumu pierādīt, ka turienieši nenoliedz sevi, bet mēģina definēt savu vietu un vērtību.
Nav ta dzeiva vīgla —
Apsmej bīžai latgaļus!
Nacīna jūs volūdu,
Bet tys it nekas!As aju nu Latgaļis,
I asmu par tū lepns!
Vēl jāņem vērā, ka «Borowa MC» par savu pamatstilu izvēlējušies nevis vairāk vai mazāk klasisku hiphopu, bet ņūmetālu, skaitāmos pantus papildinot ar mūsdienu roka elementiem. Savukārt Ivo Fomina, Mārtiņa Freimaņa un Ances Krauzes balsu piesaistīšana liecina par jauno mākslinieku integrēšanos/integrēšanu latviešu popmūzikas iedomātajā kopienā, proti, ka arī vecajie un pieredzējušie ir viņu «savējie». Tiesa, tas noteikti ir izdevējfirmas «MicRec» nopelns un pirksts, domājot, kā labāk latgaļus notirgot plašai auditorijai.
Un viņiem tas ir izdevies — latgaļu reps aiziet uz urā. Vienīgi, pētot albuma vāciņu, ir žēl, ka «MicRec» daļai savu pienākumu kārtējo reizi ir piegājuši itin pavirši, jo tur rakstītie dziesmu nosaukumi vietām ir neprecīzi.
— nııtŕø
Raksturvārdi: dziesmas
Atsauces saite: http://mosties.org/atsauce/577/
Viss paliek. Nosvīdusi neizdzerta glāze. Glāzes atstāti slapji apļi uz galda. Studenta apliecība kaut kur plauktā. Lietussargs autobusā un neizpratne manī.
Es nezinu, kam ir šis viss. Es neteikšu, ka tas ir labi vai slikti, jo labuma vai sliktuma še nav. Vēl nav? Nebūs?
Slapjumu no galda aizslauka lupata. Apliecība nokrīt zemē un tiek pasperta zem gultas. Lietussargs aizbrauc bez manis (phe, kam man lietussargs?).
Mani nevar aizvest, pagrūst, izgaisināt, aizslaucīt. It kā.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu kustība »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org