karmīnsarkanā tēma

Par godu nacionālo svētku tuvumam, šodienas speciālizlaidums — viegli atrodamu interneta saturu kopsavilkums ar dažiem viedokļiem, kas saistīti ar lojalitāti pret valsti (nacionālisms un patriotisms ir kļuvuši par lamuvārdiem, tāpēc tos nelietosim).

• Spēcīgs viedoklis «Latvijas Avīzē» (brīdinām, ar pirmo reizi var nebūt skaidrs, vai cilvēks ironizē, vai arī ir vienkārši jucis):

  Mans uzskats: liberālismam, kuru jau gadiem pieļauj Latvijas valstsvīri, reizi par visām reizēm ir jādara gals. [..] Uzskatu, ka jau sen Latvijā ir aizliedzama simpātiju izpausme pret okupāciju un totalitārismu. Mani priekšlikumi:

  1. Pārskatīt Latvijas vēstures traktējumu un pasludināt, ka Latvija ir viennacionāla valsts, kura kopš pasaules radīšanas nekad nav iekarota un paverdzināta;

  2. Šajā sakarā:

  b) ar likuma spēku izskaust sarkanās padomju karoga krāsas lietošanu sadzīvē (apģērbā, ēku, automašīnu un it īpaši preses un citu drukātu izdevumu noformējumā, kā arī TV);

  e) aizliegt dažu priekšmetu, kā āmurs un sirpis, izmantošanu sadzīvē, tāpat arī jebkādu tērauda (krievu valodā «staļ») izstrādājumu lietošanu;

  f) aizliegt internetu, kur bieži sastopamā burtu kombinācija «com» man ik reizi atgādina vārdu «komunisms»;

• Runasvīriem spēks rokā — kā viņi lemj, tā arī būs. Tā teikt, atnāca, parunāja, visi visiem piekrita un gaida lojalitāti rīt ap brokastu laiku. Idejas jau labas, bet skolēniem jaunatnei neviens neko nejautā. Tipiski.

  Noklausījušies skolēnu apsveikuma koncertu, semināra dalībnieki ķērās pie pilsoniskās audzināšanas jautājuma iztirzāšanas.

• «M. Mitenbergs [..] mudina mācīties valsts svētkus svinēt pašiem un mācīt skolēniem to darīt bez pompozuma un liekulības, jo skolēni tādas lietas ātri atšifrē,» rakstīts augstākminētajā rakstā. Un ko 11. novembrī stāsta VVF?

  Draudi uzbrūk valstij no ārienes un iekšienes, tādēļ mums jābūt stipriem, šodien pie Brīvības pieminekļa Lāčplēša dienā uzrunājot bruņoto spēku karavīrus, varasvīrus un tautu, sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

  [..]

  Vīķe-Freiberga uzskata, ka «mēs varam būt lepni, ka Latvijā bija karavīri un valstsvīri, kas bija gatavi krist par brīvu Latviju».

  [..]

  «Būsim lepni par savu valsti, kas ļoti dārgi ir atpirkta un ko daudzi gribējuši iznīcināt,» aicināja Vīķe-Freiberga. Viņa arī uzsvēra, ka «valsts — tā ir mūsu brīvība, pašapziņa, bet tie, kas neciena savu valsti, noniecina savu māti, zemi».

  Kā pamatojot paranoidālo viedokli, raksta beigās uzzinām, ka «visā Brīvības pieminekļa apkārtnē bija vērojams liels skaits drošībnieku, uz tuvējo ēku jumtiem bija izvietojušies arī snaiperi.»

• Bet šis bija sakarīgs:

  Visur atkal plīvos sarkanbaltsarkanie karogi, uz to krāšņā fona daudz tiks runāts par patriotismu un arī mūsu vēsturi. Tā kā reizēm novembrī jau pūš tāds paskarbāks ziemelis un krīt slapjš sniegs, ieģērbsim tik to mūsu kailo meiteni (vēsturi!) tādā pabiezākā kažociņā, lai nenosalst.