pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 4. oktobris 19:26

pāris vārdu par pornogrāfiju

Dzīve ir pornogrāfija. Mode ir pornogrāfija. Stils un uzvedība arī (ikdienišķs piemērs — u/v «Centrs» reklāma). Jo to var redzēt arī tā — un tīri skaidri redzēt.To pasakot, autors parādīja spēju runāt par nerunājamo, turklāt pateikt kaut ko vairāk, nekā tikai apspļaudīt jau tā siekalu pilnu tēmu. Tims Oksers esejā par pornogrāfiju, kas sākotnēji bija lasāma «Rīgas laikā» (kopija).

Tur ir vismaz pāris zīmīgi fragmenti, kas liek padomāt, ka seklums un dziļums nav divi pretēji virzieni – tie var būt vienas un tās pašas parādības dažādas izmantošanas režīmi. Un padomā tikai – tas viss ir nopietni. Un, zini, jā, tas viss ir mūsu kultūrā. Atliek vien vērīgāk ieskatīties, kā mēs pakļaujamies paši sev.

[P]ornogrāfija kā fenomens, kas sievietes visaugstākajā mērā padara par seksuāliem objektiem, netieši sastopama ne tikai detalizētās seksuālās ainās, bet arī daudz plašākā kultūras sfērā, sākot no skaistumkopšanas un modes žurnāliem un beidzot ar kosmētikas reklāmām un popmūziku.

(..)

Atbrīvojies no vēsturiskajiem un kultūras pinekļiem, sekss ir strauji nonācis pornogrāfijas ietekmes sfērā, bet tā ir erotikas antitēze visos iespējamos veidos. Pornogrāfija ir tik nevaldāmi varens un pavedinošs spēks tāpēc, ka dižajā Eiropas empīriskajā tradīcijā redzēt nozīmē ticēt. Pornogrāfijā redzēt ir galvenais.

(..)

Šajā karstajā un tveicīgajā vasarā, kad šķietami nebeidzama šķietami skaistu sieviešu rinda soļo pa ielām pašpārliecināti atsperīgā solī, viszinīgi šūpodamās gurnos, es vēroju, cik daudz sieviešu apzināti vai neapzināti spēlē savu lomu šajā seksuālajā pantomīmā.

Galu galā, ne tikai pornogrāfijā, bet lielākajā daļā mūsdienu pasaules izpausmju redzēt ir galvenais. Viena lieta ir parādīt, bet cita - piespiest, iekārdināt, lai redz. Un ir kāds veids, kā var piespiest redzēt. Jautājums paliek tikai par to, vai tas notiek mūsu, vai kāda cita interesēs. Autors Tims, lai kā centies parādīt savu individuālo iesaisti problemātikā, uz šo jautājumu neatbild. Tikai bilst - «ja nu runa ir par mani, es varu vienīgi turēties pretī». Bet - kam turēties pretī? Tukšam gaisam vai kam citam?



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Jurģis, Juris, Georgs

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Ar interesi palasīju Jura Kažas un viņa sabiedroto bezcerīgos mēģinājumus diskutēt ar oponentiem, kuri par katru cenu pasaules skaidrojumos mēģina iekļaut reliģiskus konceptus.

Pastāv populārs pastāsts par 19. gadsimta matemātiķi un astronomu Pjēru Laplasu. Kad viņš Napoleonu Bonapartu iepazīstināja ar savu darbu «Debesu mehānika», Napoleons viņam prasījis: Kā tas nākas, ka jūs esat uzrakstījis grāmatu par visuma sistēmu, bet ne reizes neesat minējis tā Radītāju? Uz to Laplass atbildējis: «Man nebija nepieciešamības pēc šādas hipotēzes.»

Pat ja šī atgadījuma norise droši vien ir ne līdz galam akurāti fiksēta un izskaidrota, zinātnieki kopš tā laika ne reizi vien ir izteikušies, ka pasaules skaidrošanā dievišķās iejaukšanās arguments ir lieks. Tomēr arī reliģiju sekotāji neatsakās no pretenzijām uz pasaules skaidrošanu. Cilvēka prāts ir spējīgs vienlaikus atbalstīt divus konfliktējošus uzskatus, tai skaitā apvienot reliģisko un zinātnisko skaidrojumu, tāpēc nav pārsteidzoši ne tas, ka ir reliģiozi zinātnieki, ne arī tas, ka ir ticīgie, kuri zinātniskus skaidrojumus vēlas izpušķot ar pārdabisko.

Patiesas pārliecības vai mīļā miera labad tapušu mēģinājumu atrast zinātnes vietu reliģijā un reliģijas vietu zinātnē netrūkst, taču tie ir un paliek sevis mānīšana un nepateikšana līdz galam. Par to var palasīt arī žurnālā «The New Republic» pirms vairākiem Čikāgas universitātes bioloģijas profesora Džerija Koina aplūkotajā šo centienu pārskatā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Reliģijas un zinātnes nesavietojamība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas