2005. gada 26. septembris 13:37

Klāvs Elsbergs

Cik skumji, ka labie vārdi
Top nodzīti gluži kā zirgi.
Es ieliku Sparam ausī
Koltu un šāvu, ka rīb.
Ai, ķēvīte, Labestība,
Kam viņi tevi tā trieca?

(Es gāju no vārda pie vārda,
Un avīžu žurkuļi blenza.)

Panks brēca, ka jāšauj vēl
Nav ložu...
Pēdējā sev.

Klāvs Elsbergs, 1986

— nııtŕø

Raksturvārdi: literātūra

« Iepriekšējais ieraksts Nākamais ieraksts »

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

« varas aicinājums »

Meklēšana

Šī diena

Ance, Anna, Annija

atbalstām

pēdējās atsauksmes

keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Laiku pa laikam atminos stāstu no Vika grāmatas -- par to, kā rūķītis vāc no sveces pilošo parafīnu, un, kad vecā svece ir izdegusi, viņam ir jauna vietā, un tas nekad nebeidzas -- jo arī no pēdējās sveces paliks pāri parafīns. Mana pirmā Bezgalība. Tas bija ļoti sen, un bērnībā man grāmata lāga nepatika. Varbūt tāpēc, ka tā nemaz nebija bērnu grāmata, lai arī bija bērniem domāta.

Pagājušās piektdienas vakarā zināmu laiku skatījos grāmatu plauktā un, sev par lielu brīnumu un prieku, to atradu. Tur jau tā bija — «Klaids pasaku zemē». Bet Tev būs stāsts par beigām — Sapnis II. Par to, ka viss īstenībā ir pavisam citādi. Par to, kas tikai pa retam ir satiekams un pēc tam atkal paliek svešs.

Es zinu. Es to atkal zinu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Klaids pasaku zemē »