pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 14. septembris 18:22

par žurnāliem. 4. daļa

Kas ir tīmekļa žurnāli un kāpēc cilvēki tos raksta varētu būt interesants izpētes vērts jautājums, lai gan visi man zināmie mēģinājumi tam pieskarties masu komunikācijas līmenī līdz šim ir aprobežojušies vai nu tikai ar šī globālā fenomena izklāstu (ziniet, viņi raksta!), vai arī ar līdz galam neizdomātiem izteikumiem par šīs parādības ideju, jēgu un motivāciju. Filosofu, masu komunikācijas un psiholoģijas speciālistu neesamība datorpasaules iemītnieku vidū bremzē pašrefleksijas iespējas un pat datoru tematikai veltītos izdevumos autori, kas aplūko pašreizējās tīmekļa aktualitātes, nespēj piedāvāt kvalitatīvus rakstus par žurnālu rakstīšanas tēmu. Vai tiešām par agru vēl?

Lūk, piemērs: šā gada augusta «e-pasaulē» atrodams Edgara Kurpnieka raksts Internets, reklāma un emuāri. Varam vien nosmīnēt, cik nopietni autors ņēmis vārdu «emuārs», bet tas lai paliek uz viņa paša sirdsapziņas. Nožēlu raisa tas, ka raksts acīmredzot ir tapis pēdējā naktī pirms nodošanas beigu termiņa, jo neko jaunu ikdienas datorlietotājam tas nepasaka, Latvijas kontekstu skar minimāli (pieminot, ka mums ir tāds klab.lv un raksta.lv) un ir tendēts idealizēt nākotnes masu komunikāciju, kurā valdīs lielais varenais internets.

Un tātad: «Emuāri, kuros iespējams izvietot arī saites uz citiem emuāriem vai tīmekļa resursiem [vai ir kādi žurnāli, kur to nav iespējams izdarīt? –n], savas izplatības dēļ izveidojuši jaunu, plašu saziņas tīklu, kurā jaunumi [ziņas? –n], aktualitātes un viss interesantais izplatās ļoti ātri.»

Tagad iedomāsimies nākotnes situāciju, kur portālu un ziņu aģentūru sindikācijas sistēmu (news.yahoo, news.google, u.c.) popularitāte ir samazinājusies (tradicionālie masu saziņas līdzekļi – avīzes, žurnāli, televīzija –, protams, jau sen ir miruši), bet žurnāli valda pār pasauli. Nez, kas gan ir tas interesantais, ko mums piedāvātu internets? Kas būtu svarīgais? Šis, šis vai šis? Kāpēc es norādu uz šiem resursiem? Tāpēc, ka atslēgvārds ir interesantais, nevis svarīgais, nozīmīgais, aktuālais. Izlabo mani, ja kļūdos, bet lielākā daļa žurnālu ir vai nu ikdienas murmināšana zem deguna ar aprautām frāzēm, kas konstatē situāciju visapkārt, vai arī interneta tehnoloģiju/programmētāju spēļu laukumi, kas darbojas kā izklaides vai profesionāla tipa informācijas apmaiņas punkti. Šī informācija patiešām izplatās ātri. Bet cita? Politisko informāciju par izklaidi pataisīt ir krietni grūtāk, un, pat ja tas izdodas, tad tās jēga tiek devalvēta (tagad iedomāsimies Dombura «Kas notiek Latvijā» balagāna ekvivalentu internetā) un sabiedrībai no šādas interneta un informācijas attīstības nav nekāda labuma. Tā vienkārši apmierina vēlmi pēc izklaides. Par nopietnu saturu ir jāmaksā. Un, jo tālāk internets attīstīsies, jo vairāk būs jāmaksā.

Varbūt esmu pārāk ieslīdzis pašreizējās, neattīstītās situācijas kritikā un nākotne visu mainīs (Internet will change everything?), taču es dienām un naktīm alkstu pēc kāda, kas pastāstītu par to, kā tad kaut kas mainīsies un kāpēc. Man nepietiek ar tādu triviālu žurnālu popularitātes skaidrojumu kā Edgara Kurpnieka piedāvātais:

[E]muāru autori labprāt dalās interesantā informācijā ar citiem par jauniem produktiem un idejām, sagaidot, ka emuāra lasītāji viņu viedokli izlasīs un apspriedīs.

Tātad interneta rakstītāji tiek pielīdzināti viduvējiem narcisistiem, kas darīs visu, lai tikai kāds viņus izlasa un pakomentē, un citas motivācijas tur neesot. Un idejas laikam nemaksā neko (kā tad!).

Vārgi un vāji, autor. Neesat iepazinies ne ar tipisko cibas iemītnieku, ne viņa motivāciju un cerat, ka masveidība automātiski noteiks kvalitāti. Lai gan rakstā ir norādīts, ka «praksē vienmēr ticis uzskatīts, ka informācijas izplatīšana neoficiālās sarunās nav uztverama kā uzticams informācijas izplatīšanas veids», tomēr cerīgums paliek, pieminot projektu tremor.com, kas bez agresīva uzbrukuma pieradina cilvēkus pie jaunām idejām, gaidot, ka viņi tās nodos tālāk. Taču – nianse ir tur, ka arī Tremors ir varas mehānisms, kas lieto interetu cilvēku manipulācijai, nevis pieļauj brīvības dzimšanu un attīstību interneta komunikācija. Stāsta morālei vajadzēja būt: aizmirsti par brīvību, aizmirsti ideju, ka internets kalpos cilvēka dzīves atvieglošanai. Nē, cīņa par informācijas telpu un uzmanību nākotnē tikai pieaugs, gluži tāpat kā komercializācija un tendenciozitāte.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Gunārs, Vladimirs, Gunis

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Atšķirība starp digitālo un analogo pamatā ir tehnoloģiska, tomēr tā jo spilgti parādās arī uztverē. Tas ir vecā un jaunā, stagnācijas un inovāciju, nostalģijas un progresa pretnostatījums.

Digitālais un digitālizēšana ir mūsu laikmeta aktuālālitāte. Ciparošanai tiek pakļauts viss, un ikdienas dzīvē tas atbalsojas kā tehnoloģiju svinēšana, pārejot uz jauno paaudzi, kā arī tehnoloģiju lomas palielināšanās ikdienas dzīvē. Viss it kā kļūst aizvien labāks, vismaz tā mums stāsta. Tas gan ir kultūras / ideoloģijas jautājums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu digitālais pret analogo »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas