pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 8. septembris 16:15

samocītā anarhija

Bezmaksas aģitācijas laiku pirms 18. septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām izmanto arī anarhisti – re, kādu klipu demonstrē Vācu ZTV. Daži pilsoņi gan ir izteikuši protestu, ka haosu rādošais klips tiek saukts par «politisko reklāmu», taču Vācijas Anarhistu Pogo partija tikai vēlas visiem darīt zināmas savas galvenās nostādnes, proti, «Arbeit ist Scheisse». Vēl viņi grib panākt, lai Vācija tiktu sadalīta mazos gabaliņos, un tad katrs var izvēlēties vietu, kur dzīvot: agresīvie – pie agresoriem, darbaholiķi pie savējiem, utt., tā ka visiem būtu sev atbilstoša vide un visi būtu laimīgi. Dzen muļķi - kā jau anarhisti, pie reizes izklaidējot pasauli.

Ieskatoties mazliet vērīgāk viņu nostādnēs, jāsecina, ka varbūt nekā ārkārtēja tur nav. Ja anarhija paredz brīvību un cilvēka neierobežošanu, tad, lai paši pierādītu šo ideju absurdumu, tie ir jāuzvedas tā, lai (citu) cilvēku brīvība tiktu ierobežota. Proti, anarhisti ar reklāmu parāda, iespejams, savas komūnas dalībniekus, taču vienlaikus šokē vienkāršos pilsoņus. To pašu dara arī tie, kas Rīgā un citur uz sienām zīmē (A) zīmītes. Īpaši spilgti viņu nekonsekvence izpaužas pie sabojātā Hanzas (Hansabankas) tuneļa, kura galā ar baloniņu uzpūsts gandrīz pavēles formā izteikts sauklis, ka grafiti ir jābūt piedzīvojumam, nevis biznesam. Lieliski, anarhisti atnāk un, propagandējot noteikumu neesamību, diktē nez no kurienes grābtus noteikumus par to, kā un kam jābūt.

Anarhija nav piemērojama reālai dzīvei - bet vai kādu tas jelkad ir atturējis pēc tās tiekties? Anarhija vienkārši ir protesta forma, jo, ja tā kļūtu par sabiedrības normu, sniedzot tai brīvību, ātri vien mēs piedzītotu Orvela «Dzīvnieku fermas» scenāriju. Taču joka līmenī viss ir kārtībā



— nııtŕø

 

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Vanda, Veneranda, Venija

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Ar interesi palasīju Jura Kažas un viņa sabiedroto bezcerīgos mēģinājumus diskutēt ar oponentiem, kuri par katru cenu pasaules skaidrojumos mēģina iekļaut reliģiskus konceptus.

Pastāv populārs pastāsts par 19. gadsimta matemātiķi un astronomu Pjēru Laplasu. Kad viņš Napoleonu Bonapartu iepazīstināja ar savu darbu «Debesu mehānika», Napoleons viņam prasījis: Kā tas nākas, ka jūs esat uzrakstījis grāmatu par visuma sistēmu, bet ne reizes neesat minējis tā Radītāju? Uz to Laplass atbildējis: «Man nebija nepieciešamības pēc šādas hipotēzes.»

Pat ja šī atgadījuma norise droši vien ir ne līdz galam akurāti fiksēta un izskaidrota, zinātnieki kopš tā laika ne reizi vien ir izteikušies, ka pasaules skaidrošanā dievišķās iejaukšanās arguments ir lieks. Tomēr arī reliģiju sekotāji neatsakās no pretenzijām uz pasaules skaidrošanu. Cilvēka prāts ir spējīgs vienlaikus atbalstīt divus konfliktējošus uzskatus, tai skaitā apvienot reliģisko un zinātnisko skaidrojumu, tāpēc nav pārsteidzoši ne tas, ka ir reliģiozi zinātnieki, ne arī tas, ka ir ticīgie, kuri zinātniskus skaidrojumus vēlas izpušķot ar pārdabisko.

Patiesas pārliecības vai mīļā miera labad tapušu mēģinājumu atrast zinātnes vietu reliģijā un reliģijas vietu zinātnē netrūkst, taču tie ir un paliek sevis mānīšana un nepateikšana līdz galam. Par to var palasīt arī žurnālā «The New Republic» pirms vairākiem Čikāgas universitātes bioloģijas profesora Džerija Koina aplūkotajā šo centienu pārskatā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Reliģijas un zinātnes nesavietojamība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas