pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 16. jūlijs 23:55

par kritiku

Kritika ir normāla parādība ne tikai demokrātiskā sabiedrībā. Arī totalitārās sabiedrības paredz mehānismus, ka ļaut noteiktai cilvēku daļai ar noteiktām pilnvarām paust varai oponējošus tekstus. Tradicionāli tie ir humora un satīras žurnāli – humora neesamība kādā sabiedrībā liecina ne tikai par nolemtības pilno sajūtu, kas valda sabiedrībā, bet arī par to, ka anekdotes ir atļauts stāstīt. Mums, piemēram, ir ļoti maz politisko anekdošu, kas nozīmē, ka visi jautājumi ir brīvi apspriežami pēc savas vēlēšanās un nav nepieciešams humora mīkstinošais aizsegs, kas neļautu saturu uztvert par neapgāžamu realitāti un liktu uzskatīt, ka anekdotes pauž tās stāstītāja domas. Kritika ir jebkurai sistēmai nepieciešams atgriezeniskās saites iegūšanas mehānisms.

Ilgu laiku ļaudis pazīst teātru, filmu, grāmatu un koncertu kritikas žanru. Tām pēc savas būtības vajadzētu iepazīstināt ar kompetentu, izglītotu cilvēku viedokli, domām par konkrētu kultūras dzīves izpausmi, tādējādi ļaujot cilvēkam ne tikai izvēlēties, vai apmeklēt kādu konkrētu pasākumu, bet arī formēt savu viedokli atbilstoši savai publicistikas autoritātei (neignorēsim konformismu kā neeksistējošu un maznozīmīgu parādību).

Latvijas masu komunikācijas sistēma rāda, ka ikviens var būt žurnālists – ir nepieciešama vien spēja rakstīt un dažas personiskas īpašības. Kritizēšanai tradicionāli nav bijis nepieciešams pat tas – vien ar atšķirību, ka kritizētājus parasti iedala divās grupās: neoficiālie, kādi esam mēs katrs un autoritatīvie, kuru viedoklis nosacītā kārtā mums no augšas ir uzspiests. Pirmie savas pretenzijas izsaka biedru vidū; sēžot aizkrāsnē un murminot iebildes zem deguma par šausmīgo pasauli, vai arī izkaujas ar oponentu. Otrajiem tiek piešķirts ekspertu nosaukumus un viņu vārdam ir svars, lai gan arī viņu teiktais nav nekas apstrīdams.

Tieši pirmais kritikas visbiežāk raksturīgs dokumentācijas vietnēs – žurnālos un citās interneta iedzīvotāju pulcēšanās vietās, kas ir kā tīkla mezgli, neattīstīti agrāko tirgus laukumu aizstājēji. Cilvēkiem pēkšņi ir radusies iespēja izteikt savu viedokli – viņi pēkšņi jūt (zina? ir iedomājušies?), ka viņos kāds klausās!

Tomēr pēc būtības kvalitatīva kritika ir tikpat nepieciešama kā ziņu žurnālistika un komentēšana. Tas nozīmē, ka kritiķim ir nepieciešams kāds īpašs statuss, kas attaisnotu viņa eksistenci; piešķirtu spēku viņa vārdiem un uzliktu par vēlamību tajos arī klausīties. Kāpēc? Tāpēc, ka kritiķis, lai cik subjektīvs arī nebūtu, tomēr sargā publisko sfēru un novērtē tanī nonākušos citu cilvēku ražojumus. Dažkārt, piemēram, mūzikas kritiķi pārmet dziesminiekiem, ka viņu jaunais albums ne ar ko neatšķiras no iepriekšējā. It kā jau grupa pavētu 30 gadus zāģēt vienā stilā, taču kritiķis ir tas, kas pasaka, vai sabiedrībai šāds produkts ir vajadzīgs. Pagrīdē drīkst notikt dažādas lietas (un tās tur arī notiek), taču publiskajā telpā ir jābūt kādām personām ar respektētu viedokli, kas novērtē citu radītos darbus pēc derīguma kritērija.

Nākamreiz es pastāstīšu par to, kā šo visu maina internets.



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Raita, Jogita, Evija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Svētais Pāvils. Autors: El Greco, c. 1608-1614

Klikšķini, lai palielinātu

Mēģinājumi Bībelē aprakstītos notikumus salīdzināt ar vēsturiskajiem notikumiem un, izmantojot zinātniskas teorijas, skaidrot brīnumus un neparastības ir izpausme tam, kā zinātne pasaules interpetācijās cīnās ar reliģiju. Zinātnieki mēģina rast racionālu izskaidrojumu tam, ko reliģijas sekotāji uzskata par brīnumu, Dieva pirkstu.

Zinātne lūko desakrālizēt pasauli, tomēr, tāpat kā reliģijai un zinātnei nav iespējams pilnībā novērst savstarpējās pretrunas, arī šajās diskusijās zinātne reliģiju sakaut nevar. Tā spēj piedāvāt vien hipotēzes un teorijas tiem, kam reliģiskās versijas nav pa prātam. Taču no minējumu lauka šādi netiek ārā neviena no pieejām.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nejaušība ceļā uz Damasku »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas