prasība pēc īstuma

Ļaudis, ko jūs te lienat, kur jūs ejat, ko jūs darāt!? Mēs negribam jūsu nekrāsotās, nodzertās, krunkainās sejas savās filmu kamerās! Prom jūs ar neķemmētajiem matiem! Mēs nesaucām pēc jūsu nemazgātos mēteļos tērptajiem salīkušajiem slimajiem ķermeņiem, mēs negribam redzēt jūsu nelabotos dzeltenos zobus, sasvīdušos stāvus, izmisušos skatienus un nervozas apņēmības pilnos žestus! Nost no acīm! Prom! Šī ir citāda pasaule. Pasaule, kurai ir jābūt perfektai un uzlabojamai. Šeit mēs visu esam izveidojuši tādu, kādu tam jābūt un kādu gribam redzēt.

Es gribu sev apkārt tēlus no televīzijas -- meitenes bez liekajiem kilogramiem, kas kuļājas virs bikšu siksnas, kungus ar diplomātiem un melniem mēteļiem, komando un kutangus, nešaubīgas, pareizas rīcības cilvēkus, modeļus un brīnišķīgos prātus. Es gribu redzēt ļaudis ar emocijām, kurām ir iespējams just līdzi, bet ne tik ļoti, lai diena būtu sabotāja. Es negribu nevienu lieku sižetisko līniju, kas traucē uztvert ikvienu dzīvi par stāstu ar sākumu un beigām, lielākoties laimīgām, kurās katrs dabū apmēram to, ko ir nopelnījis. Es gribu sev apkārt kino ar montāžas galdiņu stūrī, ar grimētājiem, kamerām, gaismām. Es gribu ideālo vidi, kur viss ir īsts un tanī pašā laikā ar pāris kājas spērieniem pierādāms, ka tās ir tikai fona dekorācijas.

Ko jūs man te lienat klāt ar savām ikdienas problēmām, kas nevirza uz priekšu stāstu un ne pēc kā neizskatās? Ko jūs te man traucējat, ko jūs lienat kadrā? Atpakaļ, mēs pieņemam tikai spilgtus, tīrus raksturus, kas atklājas tiešā interakcijā uz skatuves. Mēs netaisām dzīves par marginālo sabiedrību, mums ar velosipēdu brauc pat ubags smalkā žaketē, un tad arī viņš par šķietami saņurcītu ir padarīts tāpēc, ka mums tā vajag. Epizodei beidzoties, viņš brauks mājās ar BMW un izskatīsies tāpat kā visi cilvēki šajā pasaulē -- tīrs, bagāts, laimīgs, apmierināts. Ja Tu tāds neesi pat ārpus kadra, Tu esi nulle. Mums tādus nevajag.

Tu -- kas esi Tu, cilvēk? Ko Tu gribi tēlot? Neko? Sevi? Tad tinies, mēs negribam Tevi redzēt. Tu neesi perfekts/-a. Šai pasaulē jau tā ir pārāk maz skaistuma un laimes. Mēs to kaut nedaudz rādām grāmatās un televīzijā un kaut nedaudz aizmirstam, dzīvojot savā ideālajā pasaulē, no kuras viss, kas īsts, ir padzīts.