pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 27. jūnijs 12:33

pēc svētkiem

Jāņu dienās novērotais un plus vēl ceļu policijas manīgo sabiedrisko attiecību speciālistu sarūpētā statistika liek aizdomāties: vai nu mēs nemākam, vai negribam svinēt puslīdz drošā un saturīgā veidā (nu jā, no gan nozīmē «saturīgs»?).

Tā jau ir -- darba dienas strādājam par daudz, brīvdienās izklaidējamies, lai spētu atgūt iekavēto un relaksēties no saspringtā un nogurdinošā darba cēliena. Mūsdienīga aktīva darbinieka nedēļas formula ir šāda: no pirmdienas līdz piektdienai strādā pārslodzes režīmā, piektdienas vakarā piedzeries, sestdien ieturi mazu veselības atgūšanas kūri, svētdien ar ģimeni aizbrauc uz kādu tirdzniecības centru vai citu lielu mūsdienu kultūras namu, un pirmdienā viss atkal sākas no sākuma. Nemitīga kampaņa.

Skatoties uz tautiešiem kādā masu pasākumā Jāņu noskaņās, šī tendence bija jūtama jo īpaši. Piedzerties pēc iespējas ātrāk, salekties vismaz ar dažiem apsargiem, izārdīties -- tie ir galvenie mehānismi, kā novadīt negatīvo enerģiju. Pēc tam jau parādīsies arī pozitīvā enerģija, atceroties, «e, kā mēs tur toreiz…» Sēšanās pie stūres sareibušā stāvoklī nav attaisnojama gandrīz nevienā gadījumā, taču domāju, ka mūsu dzeršanas un braukšanas kultūras problēmas un to risinājumi ir jāmeklē mazliet dziļāk par morāles lasīšanu un autobraucēju baidīšanu ar invaliditāti.

Patiesi -- ko gan vidējam latvietim darīt svētkos? Tēlot senlatvieti vai piedzerties, citas alternatīvas nemana. Laikraksts «Diena» ideālisma toņos ieturētajā akcijā pirms svētkiem aicināja atkal iemācīties svinēt Jāņus -- latviskāk, alternatīvi; arī citviet bija vērojama sliekšanās uz tradicionālisma pusi, svētku sajūtu un vērtības meklējot senajās latviskajās izdarībās. No vienas puses, šādus meklējumus var uzteikt par īstuma meklējumiem, kas turklāt nav kaitīgi apkārtējiem, bet atziņa, ka neredz neviena, kas piedāvātu seno tradīciju mūsdienīgas versijas, t.i., jaunu izpratni par to, kas ir latviskums, kārtējo reizi vedina domāt par krīzi rituāla un tradīciju sfērā.

--

Un vispār, Jāņos jāklausās «Rammstein». :)



— nııtŕø

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Aldis, Alfons, Aldris

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Lehs Valensa

Pirms 20 gadiem krita Berlīnes mūris, un pasākumam par godu ir jaušama pamatīga kavēšanās atmiņās par tiem to brīdi, kad masas pārņēma varu un nokratīja komunistu varu.

Saistībā ar šī apcerēm vērtīgs ir bijušā Polijas arodbiedrības «Solidarność» vadītāja Leha Valensas viedoklis par tā laika notikumiem un to, kāpēc ir arī vilšanās sajūta. Viņš gan mierina, ka par revolūcijas vadoņu atpalikšanu viņu vadīto kustību skrējienā uz izčākstēšanu nav ko skumt. Pienāk laiks, kad vadoņiem vieta ir jādod citiem un pašiem jāsaņem tikai paldies.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Berlīnes mūris. Pēc revolūcijas nenāca tā demokrātija, ko gribējām »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas