pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 1. jūnijs 17:18

aplis.cilpa

Kad Tu svini svētkus? Tad, kad pienāk kaut kas svinēšanas vērts, vai arī tad, kad sanāk laiks? Ziemassvētkos un Lieldienās pastāvošā iekārta Tev iedod brīvas dienas un saka: «Ej, svini, kā zini.» Kad pienāk svētki, kas nav iekļauti oficiālajā kalendārā, Tu sāc šaubīties. «Klau, manu dzimšanas dienu svinēsim sestdien, labi? Man šodien nav laika.» Cik bieži mēs aicinām ciemos vai arī mēs ejam laukā tad, kad sanāk, nevis tad, kad paredz īstais iemesls? Un, galu galā, kam ticēt vairāk -- svētku plānam vai laika plānošanai?

Uz krogu ar biedriem Tu vari aiziet katru piektdienu -- tam obligāti nav vajadzīgs kāds iemesls. Bet ko darīt, ja ir iemesls? Tad vari iemeslu piesaistīt gandrīz parastai beziemesla izklaidei, padarot sevi par vakara varoni. Tu vari iemeslu vienkārši noklusēt, jo no tā īpaši tāpat nekas nemainīsies. Jo kurš gan grib savu kārtējo pusmūža krīzi atzīmēt tāpat kā kārtējo piektdienas vakaru? Tu vari pieprasīt, lai neviens neatceras (lai gan visi tāpat zina).

Tas, cik ļoti svarīgas ir atbildes uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā Tu proti svinēt savus svētkus. Dzimšanas diena tiklab var izvērsties par avotu skaistām atmiņām vismaz nākamajam gadam, kā par nekonkrētu svētku plāna punkta atzīmēšanu vai arī par skumju pasākumu, secinot, ka atkal nekas nav mainījies.

Vai Tu māki vismaz sev, ja ne arī citiem, radīt īpašas dienas sajūtu? Ko Tu domā par iespēju izmantot īpašo dienu, lai izdarītu kaut ko tādu, par ko citas dienas nemaz neiedomātos, vai arī kam citas dienas būtu grūtāk atrast risinājumu? Atrast spēku atmest visus šodienas darāmos darbus un pateikt -- pie vella, šodien taču ir mana diena! Varbūt Tevi sapratīs, varbūt -- vienalga. Kaut ko tādu vismaz pēc paša iniciatīvas vieglāk būs izdarīt īstajā dienā, nevis atliktajā, kad pēc pasūtījuma sanāks puse no Tava ciltskoka, dzīvie un mirušie, skatīsies uz Tevi un jautās: «Nu, kā?» Un Tu atbildēsi: «Nu, tā.» Un, iespējams, nevarēsi saprast, kā pietrūkst. Kāda īpašā cilvēka, kuram arī nebija laika, tāpat kā Tev? Īpašu izdarību, kuras neviens Tev nav spējis uzdāvināt? Vai varbūt tās īstuma sajūtas, kas rodas, aplim noslēdzoties tieši tajā punktā, kur tas sācies?

Aplis ir svarīgs tāpēc, lai Tu mācītos saņemt to, kas Tev pienākas tad, kad Tev pienākas un lai dotu iespēju pretoties varai, kas Tev ar uzlikto pienākumu palīdzību dod arī stabilitāti un nodrošina dažādus labumus. Tomēr rituāls prasa laiku pa laikam no tā visa atraisīties, atbrīvoties no iekrātā, stabilitātes -- un uzlādēties pretestībai. (Nav svarīgi, cik ļoti Tu taisies pretoties, vajag tikai gatavības sajūtu un kaut nelielu, kaut apslāpētu vēlēšanos.)

Pa apli gan neiet tikpat kā nekas -- labākajā gadījumā pa elipsi. Un galā tāpat cilpa. Tomēr mītiskajai apziņai un atmiņai patīk, ja to pabaro un, loka līnijām tuvojoties, Tu pastiep rokas katru uz savu pusi un kaut uz brīdi satver Sākumu un Beigas.



— Janks

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Pilsēta naktī. Auto jūrā nervozs nespēks, sajūtot, ka satiksmi iekustināt nevienam atsevišķi nav spēka — vien jāgaida situācijas pašnormalizēšanās.Automašīnu pagrieziena signālu dzeltanās mirgojošās gaismas kož acīs, un uz brīdi vairs negribas domāt pat minūti nāktonē vai pagātnē. Ne to, kāpēc Tu paredzi to, kas nenotiek, ne to, kāpēc gribas visu kontrolēt. Gribas atrisināt, gribas pusiluzorās iestrēgušās mašīnas, trolejbusus un autobusus mehāniski nobīdīt malā, gribas nemierīgās gaidīšanas vietā redzēt nemierīgas skriešanās sacīkstes, lai būtu sajūta, ka viss, kas ātri sākas, ātri arī beigtos. Vai vismaz tik ātri turpinātos, ka nebūtu vaļas pat acis atvērt vai arī paskatīties un tiem, kas dragreisa laikā paliek notriekti un sasisti guļ dzīves lielceļa malā.Gribas cilvēcību, bet nesanāk to uzturēt. Man taču ir jauda, stūre un akselerators.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu sastrēgums »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas