pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 30. maijs 19:19

par žurnāliem: argumentācija

Interneta dienasgrāmatas ir izaicinājums tradicionālajai izpratnei par masu komunikāciju. Ja Tu vadi TV kanālu un izdari ko sliktu, radio staciju vai avīzi, var atnākt dusmīgs onkulis un teikt, piemēram, šādus vārdus: «Bērns, nevajag tā darīt. Kurināt naidu un nesaprašanos ir slikti.» Ja Tu raksti interneta žurnālu, tad katram pārmetumam vari atbildēt ar jautājumu: «A kāpēc ne? Un kas tev par daļu?» (pieklājīgs sagaidāmās atbildes pārfrāzējums).

Tradicionālais masu komunikācijas definējums paredz, ka viens (viena organizācija, grupa) runā ar daudziem, savukārt jaunās iespējas ļauj vienam runāt ar vienu un daudziem ar daudziem, līdz ar to jaunais statuss Tevi glābs (pirms to būs izdarījusi neesošā likumdošanas bāze). Arvien grūtāk nodalāmā robeža starp privāto un publisko izpaužas kaut vai tajā apstāklī, ka ikviens var paust savu viedokli, un viņam pat nav jādomā par viedokļa pamatošanu. Agrāk Tu pie vārda nevarēji tikt, ja nespēji paust konkrētam masu saziņas līdzeklim atbilstošu saturu, tāpēc savs sakāmais bija rūpīgi jāpārdomā un jāargumentē, iezīmējot konkrētu auditoriju. Tev bija jāizdomā, ko Tu gribi pateikt, Tev bija jādomā par sekām, par konsekvenci, par atsaukšanos uz agrāk radītajām zināšanām. Savukārt internets ļauj izveidot savu marginālu informācijas apmaiņas vietu un stāstīt visu, ko sirds vēlas un kā vēlas. Interneta lapas pagaidām vēl nenopietnais statuss arī nozīmē, ka Tev, visticamāk, nebūs jāatbild par saviem vārdiem pēc būtības, jo ieinteresētās personas vai nu to nebūs lasījušas, vai arī taktiski ignorēs. Visu noteiks tikai auditorija vai tās neesamība.

Daudzās mazās interneta lapas ir daudzas mazas redakcijas, kuru darbinieki – visbiežāk viens cilvēks – nosaka sava pus-masu saziņas līdzekļa nostāju konkrētos jautājumos. Šāda publiskās sfēras attīstība ir vēl kāds pamatojums tam, ka 4. varas jēdziens ir vien klišeja bez reāla seguma (jā, šis termins ir nenopietns arī «īstajā» žurnālistikā, bet par to pastāstīšu citu reizi). Kurš gan var pateikt, kur beidzas žurnālistika un sākas skribentu vide? Kur beidzas sociālā atbildība un sākas neiecietība? Kurš rakstītājs runā savas auditorijas vārdā un kurš – tikai tāpēc, ka viņam ir resursi, lai varētu runāt kaut ko, par to neatbildot?

«Kristietība nogalina,» uzrakstīja Ārčijs (Despacho), un visiem, kas viņam vēlējās oponēt, teica «ejiet dirst» (saites piemērs ieraudzīts pie Mora). Despačo netieši norādīja, ka žurnāla rakstītājam nav nepieciešams pamatot savu viedokli, gluži tāpat kā to uzskata daudzi skribenti, internetu redzot par brīvu tribīni, kur vienkārši paust savus uzskatus, bet nenoslogojot sevi ar pašcenzūru.

Internets ar savu sadrumstalotību ļauj operatīvi pulcināt ap kādu resursu līdzīgi domājošos, vajadzības gadījumā izolējot tos, kas nepiekrīt (ja nepiekritēju ir mazāk, viņi sava nespēka apziņā paši automātiski zaudē interesi par konkrēto resursu). Tādējādi internets veicina ne tikai daudzveidības, bet arī radikālisma pieaugumu. Zinot vismaz Latvijas auditorijas nelīdzsvarotību kaut vai Delfu līmenī, atļaušos izvirzīt prognozes, ka drīz arī pie mums vajadzētu parādīties kāds IndyMedia tīkla atzars. (IndyMedia ir starptautisks ziņu tīkls ar noslieci uz radikālismu.)

Paralēli «redakciju» nerēķināšanās un nepārdomātības politikai pastāv pretēja tendence – šur tur izskanējuši aicinājumi žurnālu rakstīt sev, nevis citiem, tādējādi nodrošinot vairāk jaunu ideju un viedokļu, nevis lielākoties trulu mēģinājumu iztapt neesošai auditorijai.

Varētu jau teikt – tā ir tendence, kam vajadzētu nodrošināt satura kvalitāti, jo ne vienu reizi vien ir atgādināts, ka, tad arī citi to novērtēs un tad tam būs vērtība kā Tevis, autora, pienesumam kopējā ideju un viedokļu pasaulē. Tomēr es kļūstu tramīgs, dzirdot izmisušus saucienus interneta tuksnesī par to, ka noteiktas markas mašīnu īpašniekiem ir konkrētas, negatīvas rakstura un pašreprezentācijas iezīmes, ka konkrētu uzskatu cilvēki ir jānicina, utt. Tāpēc optimismam par to, ka internets ar savām komunikācijas iespējām atrisinās daudz, nekādā ziņā nevaru piekrist - tas labākajā gadījumā atsegs daļu mūsu broblēmu, kuru risināšana ir smags uzdevums par attīstītajās demokrātijās.

Nerēķināšanās ar citiem slēpj arī variāciju par Latvijas divām informatīvi lingvistiskajām telpām, vien ar to starpību, ka internetā šādu telpu var būt bezgalīgi daudz. Ja Latvijā nav novērojams dialogs starp latviešu un krievu valodā rakstošajiem un runājošajiem, tad internetā autori sēž katrs savā lapā, auž viedokļus, teikumus, dzīvo savu dzīvi un rāda uz citiem ar pirkstu. Sava lapa taču ir daudz labāk, nekā kopēja. Tāpat kā savs serveris, sava istaba, sava mašīna, sava meitene.

Tas, kas novērojams internetā, ir tikai noteiktas sabiedrības daļas vērtību un citur neizpausto vēlmju realizācija. Tāpēc nav lielas jēgas karot ne ar tīkla nacistiem, kas zina, ko dara, bet, par laimi, nezina, kā, un vēl mazāk ar nekad nepieaugušiem tīkla huligāniem, kam vajag atrast kādu, kas viņā kaut vai anonīmi un pusnopietni klausās. Vajag domāt kādu līmeni augstāk un sākt no tās realitātes, kas rodas pirms virtuālās. Tici man, internetā vieniena no šīm problēmām nesākas, tās tur vienīgi var kļūt pamanāmākas.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Sabīne, Sarma, Klaudijs

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Vīriešu jeb maskulinitātes pētījumos populāra ir maskulinitātes krīzes teorija, kas paredz, ka noteiktās sabiedrībās laiku pa laikam vīrieši vairs nespēj pildīt smago dzimtes lomu, tā reaģējot uz nespēju tikt galā ar dzīvi pastiprināti nododoties dzeršanai, citām bīstamām nodarbēm, pastiprināti izmirstot un vispār – kļūstot par lupatām.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu vīriešu krīze »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas