pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2005. gada 19. maijs 15:40

tiekšanās pēc nepiepildāmā

Zigmunds Freids savā grāmatā «Īgnums kultūrā» raksta: «Tas, ko dēvē par laimi, drīzāk jau rodas no pēkšņas uzkrātu vajadzību apmierināšanas, un pēc savas iedabas iespējams tikai kā epizodisks fenomens». Viņaprāt, cilvēks ir iekārtots tā, ka intensīvi spēj baudīt tikai kontrastus, bet pašu stāvokli — pavisam niecīgi. Tātad — ja Tu visu laiku stāsti, ka esi laimīgs, tad Tevis paustā ir vienkārši prāta konstrukcija, nevis sajūta.

Tikpat labi Tu jebkurā situācijā vari sev stāstīt, ka esi nelaimīgs, priecīgs, bēdīgs, pacilāts, nomākts, taču tam nav nozīmes. Šādi vārdi ir tikai nepieciešamu faktu konstatējums, nevis emociju paušana izjušana. Protams, cilvēks allaž jūtas vismaz «kaut kā» (ja ne mazliet konkrētāk), bet pastāvīgi viņš sevi par laimīgu var tikai uzskatīt, ne sajust. Jo vairāk tāpēc, ka — lai gan cilvēku laimei un apmierinātībai ar dzīvi vajadzētu būt sabiedrības normai, norma patiesībā ir dažādas frustrācijas un vien tiekšanās pēc iluzorās, netveramās, nesasniedzamās laimes un piepildījuma sajūtas. Nemainīgs komforts ir ideāls, mērķis, ko sasniedzot nevar saglabāt, jo, sasniedzot vienas virsotnes, mēs izjūtam vēl kaut kā iztrūkumu, kas neļauj izjust pilnīgu laimi un mieru.

Tad atkal ir jāceļas kājās un jābrien cauri sniegputeņiem, dūkstīm un plaukstošām lapām.



— Janks

 Raksturvārdi:

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Daiga, Dinija

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Dažkārt šķiet tik neiespējami noticēt, ka tu nevari paveikt kādu darbu vai realizēt kādu nodomu, jo tas vienkārši nav tavos spēkos. Tad cilvēks cīnās, ārdās, kārpās un nezina, ka darbība patiesībā ir neauglīga.

Redz, Tev jau nav kaut kur acu skatienā minimizēts lodziņš, kas parāda pašreizējo atmiņas un procesora lietojumu, lapošanas faila izmēru un akumulatoru stāvokli. Tāpēc čaklākie strādā tikmēr, kamēr vai nu aizmieg, vai noģībst, bet pārējiem sistēmas stāvokļa paziņošanas programmas vietā ir savu reālo spēju apzināšanās ilūzija un slinkums kā garīgos un fiziskos mehānismus saudzējošs faktors. Parasti gan cilvēkam ir krietna rezerve starp to līmeni, kad sistēma ziņo par procesu darbības apdraudējumu pārliekas noslodzes dēļ un to, kad sistēma uzkaras.

Tieši tas šajā visā rodams cilvēciskais faktors – nezināt, kur patiesībā ir robeža un novilkt to pašam. Tāpēc cilvēks – tā būtībā ir sistēma ar neierobežotām iespējām. Vieni savā modifikācijā neiekļauto iespēju neesamību noliedz, citi noliedz to esamību pārējiem, bet ir daži, kas paši raksta un meklē servisa pakas un uzlabojumus. Cilvēks var visu – ja vien viņam palaimējas vai, tieši otrādi, nelaimējas zaudēt apjautu, ka viņš kaut ko vienkārši nevar.

Šodien visu rīta cēlienu mēģināju koncentrēt skatienu uz melniem burtiem ar baltu fonu. Saprotot, cik bezcerīgi tas bija, varu droši teikt, ka zinu, par ko pašlaik runāju.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mehānika »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas