pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2004. gada 2. februāris 14:33 Viena atsauksme

tumsā

Kad aizver acis, redze nepazūd, bet viss izskatās citādi. Tā nav vienmuļa tumsas imitācija, bet turpinājums gaismā redzamajam. Tēliem, zīmēm, krāsām, kas iesākumā šķiet domu izraisīti, izrādās, nav nekāda sakara ar domām. Domas var izslēgt, tēlus un sajūtas nē. No tā nevar izbēgt ne saulē skatoties, ne naktī pamostoties, ne parkā aizsapņojoties. Arī Tevī ir mazais realitātes krāsaino zīmuļu motors. Ieskaties - aizver acis, izslēdz domas, un būs. Tā, kā gribas, vai arī tā, kā sanāk.



— Janka

 

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

mans “tēls” ir monitors ar zaļu fonu. Pēc laika parādās Saurona acs :-D šodienīgais gabaliņš man patīk..



Meklēšana

Šī diena

  • Kintija, Kora

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Rīta agrumā pa pusei steidzoties uz darbu, pa pusei priecājoties, ka nemaz jau tik ļoti jāsteidzas nav, pie sevis domāju — nu, kur ir skolēni, kas puķītēm rokās steidz uz skolu? Smaidīgi kļuva, redzot — te meitenīte, turoties mātei pie rokas, nes gandrīz vai folijā ietītu pušķi, te kāds jaunietis ar blondu ērkuli uz galvas demonstrē eklektikas tīrradni — bikses ar sānu kabatām, sporta jaka, zem tās — balts krekls ar kaklasaiti. Viņa sarunubiedrs — kāds jaunais matu želejas lietošanas speciālists, saka: «Eh, kā gribētos 12. klasi pabeigt.» «Divpadsmito?» jautā blondais ērkulis. «Nu ja, divpadsmito gadu jau skolā eju,» teica puisēns, kuram es nedotu vairāk par 14 gadiem, tātad arī uz otru gadu viņš, visticamāk, bieži nav palicis.

Jā, ir — ir viņi, nolemtie, satrauktie un laimīgi nelaimīgie reizē. Rītdien jau sāksies rutīna, rītā būs atkal stulbā skola, bet šodien — baltā papīrā ietītas baltas puķes, goda svārkam līdzīgs ietērps pat gotu meitenei, šodien ir pārejas diena, pirmā un beidzamā.

Redzēt to nozīmē zināt, ka viss notiek pēc plāna. Viņiem taču tik daudz kas vēl priekšā. Un mums tik daudz kas aiz muguras. Viņi ir tādi mazie uzmundrinātājrūķi, kas vienlaikus priecē un raisa nožēlu.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ceļš uz skolu »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas