pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2004. gada 8. janvāris 13:08

sveces

Naktīs dažkārt uz mana galda deg svece, tīdama istabu mazliet domīgā atmosfērā. Katrai svecei gaisma ir citāda. Viena būs bailīga un drebēs caurvēja dēļ manā istabiņā, cita braši degs un iedrošinās arī manus sapņus. Daža svece raudās, cita cietīs klusu un no sevis atstās tikai dakts pelnus sasprēgājušajā svečturītī.

Svecei ir jāļauj raudāt. Ļauj sveces parafīnam līt uz svečtura, uz galdauta, zemē. Tas nekas, tās taču ir tikai lietas, tās neko nenozīmē, tās neko nezaudē, tās pēc tam pat būs lietojamas, ja vien Tu sapratīsi, kāpēc tā notika un nepārdzīvosi. Bet svecei ir jāraud. Tāpat kā cilvēkam.

Vakar man bija dzeltena svece. Es tai neļāvu liet parafīna asaras, visu nolijušo, vēl siltu un pirkstos viegli veidojamu, savācu un vēlreiz izkausēju sveces liesmiņā. Svecei tas nepatika, un liesmiņa nomira. Tā - pavisam negribīgi, tajā pašā laikā ar nolemtību, saprotot, ka parafīns var nodzēst jebkuru vēlēšanos degt, dzīvot, stāstīt, čukstēt un gaidīt to nāvi, kas rodas no tā, ka visa pietiek un to visu var tērēt - nevis no tā, kas uzrodas negaidīti un ar savu negaidītību nogalina jebkuru vēlmi dzīvot. Tas ir tāpat kā negribot atrast dzīves jēgu un nezināt, ko lai ar to dara; tāpat kā saprast, ka esi bagāts, taču pats tam netici un, nespējot savu bagātību tērēt sev par prieku, un beigās noslīksti lietās, kuras Tev šķietami ir nepieciešamas, taču nenozīmē neko.

Man patika žēl sveces, kura vairs nespēj degt, nespēj man stāstīt par mūžīgo nāvi, ciešanām un tumsu, tāpēc nolēju parafīnu uz galda un rokās. Nu svece man atkal smaidīja. Un kļūst laimīgs tas, kas viereiz pieļautu kļūdu var novērst un priecāties par savu upuri.

Parafīns lēnām sacietē un mani pirksti pēc brīža to salauzīs. Neviena neatbalstītas pūles, veidojot pasaules kārtību, ir tikpat kā veltīgas.



— Janka

 

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:



Meklēšana

Šī diena

  • Sarmīte, Tabita

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Iebraukt aizliegts. Bet par latu var visu sarunāt

«Un ballītē tu satikies ar meiteni no Slokas, pēc Lielupes tā smirdēja, un naftā bij’ tai rokas,» — tā skan kāda no Roberta Gobziņa klasikas dziesmām. Slokā pašlaik Lielupe nesmird, celulozes un papīra fabrika ne tikai ir jau sen slēgta, bet arī pa pusei nojaukta, savukārt pa apdzīvotās vietas ielām klejo noslēpumains politiskās pretošanās gars.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Sloka pēc rūpnīcas »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas