pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 0 no 0 balsīm

mosties.org

2003. gada 4. decembris 10:19 5 atsauksmes

zelta vārti

Decembra «Rīgas Laika» numurā ir lielisks stāsts ar nosaukumu «Lēcēji» - par Zelta Vārtu tiltu Sanfrancisko, ko kura kopš tā pabeigšanas 1937. gadā ir nolēkuši vairāk nekā 1200 cilvēku. Tā tiekot uzskatīta par drošu pašnāvīgas metodi, jo sisties pret ūdeni ar ātrumu apmēram 120 km/h, saņemot triecienu, kas līdzvērtīgs 1 tonnai uz kvadrātcentimetru, izklausās pietiekami nopietni. Lasīju stāstu un domāju — vareni, ja tikpat kā riebīgo iznākumu (pastāstot, kā beigtajiem no ausīm nāk laukā smadzenes) var savīt kopā ar tikpat kā jautru cinismu, jo vietējās avīzes kādu laiku ziņojušas statistiku par lēcējiem, un, kad skaitlis tuvojies pieciem simtiem vai tūktotim, pašnāvnieki sākuši rīkot bezmaz vai sacensības, lūkojot kļūt par piecsimto vai tūkstošo lēcēju.

Stāsta beigu daļā ir pieminēts kāds vīrs ap 30, kurš pirms pašnāvības izdarīšanas dzīvoklī atstājis zīmīti: «Es aizeju uz tiltu. Ja pa ceļam kaut viens cilvēks man uzsmaidīs, es nelēkšu.» Tik vienkārši.

Es arī kādu dienu turp aizbraukšu. Gribu paskatīties lejā.



— Janka

 Raksturvārdi: ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

5 atsauksmes

viktorses

04-12-’03 13:15

un ja nu tev neviens pa celjam neuzsmaidiis? :D

gan es kādu atradīšu

lasīju šo ierakstu un jau zināju, ko uzrakstīšu komentā. bet tad ienāku te un redzu, ka… VIKTORSES jau UZRAKSTĪJIS MANU TEIKUMU!! hmm..

viktorses

05-12-’03 08:45

tas veciit taapeec ka es zinu tavas domas :))

viktorses

05-12-’03 10:06

Nē, es neesmu piedzēries, bet tikko kā no rīta svaigi sajucis prātā.



Meklēšana

Šī diena

  • Agne, Agnese, Agnija

pēdējās atsauksmes

  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…
  • Paula Izabella: lai man atsuta interesantus uzdevumus ar atteliem ar bildem u.t.t.

rubrikas

izvēlēts raksts

Botāniskais dārzs, šķiet, ir viena no retajām vietām Rīgā, kur vēl aug papeles. Pašlaik, kad plaukst pumpuri, tas rajons ir īstā smaržu vieta, kur pastaigāties. Uz mirkli kļūst mazliet labāk, kad tu rēnā sestdienas rītā morālās abstinences nomāktām domām izej ārā un iztēlojies – šajā rajonā vasarā būs jaušama ne tikai sakarsuša asfalta smarža, bet arī lipīgas smaržas viļņi. Bet tagad - noilgojies spēks gaisā, arī bez lietus. Bet tagad - uz ietves ik pa laikam nokrīt pa kādam pārsprāgušam pumpuram. Mežs pilsētā vairs nenāk, pilsētai no pūkām ir alerģija, bet tur, aiz Botāniskā dārza žoga, ir ne tikai bīstamās papeles vien.

Drīz, drīz atkal zaļš. Aizver acis, un, kad es teikšu hop, varēsi atvērt pilnā zaļumā. Ikgadējais pārsteigums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu pirms zaļā viļņa »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas