zelta vārti
birkas: ,

Decembra «Rīgas Laika» numurā ir lielisks stāsts ar nosaukumu «Lēcēji» - par Zelta Vārtu tiltu Sanfrancisko, ko kura kopš tā pabeigšanas 1937. gadā ir nolēkuši vairāk nekā 1200 cilvēku. Tā tiekot uzskatīta par drošu pašnāvīgas metodi, jo sisties pret ūdeni ar ātrumu apmēram 120 km/h, saņemot triecienu, kas līdzvērtīgs 1 tonnai uz kvadrātcentimetru, izklausās pietiekami nopietni. Lasīju stāstu un domāju — vareni, ja tikpat kā riebīgo iznākumu (pastāstot, kā beigtajiem no ausīm nāk laukā smadzenes) var savīt kopā ar tikpat kā jautru cinismu, jo vietējās avīzes kādu laiku ziņojušas statistiku par lēcējiem, un, kad skaitlis tuvojies pieciem simtiem vai tūktotim, pašnāvnieki sākuši rīkot bezmaz vai sacensības, lūkojot kļūt par piecsimto vai tūkstošo lēcēju.

Stāsta beigu daļā ir pieminēts kāds vīrs ap 30, kurš pirms pašnāvības izdarīšanas dzīvoklī atstājis zīmīti: «Es aizeju uz tiltu. Ja pa ceļam kaut viens cilvēks man uzsmaidīs, es nelēkšu.» Tik vienkārši.

Es arī kādu dienu turp aizbraukšu. Gribu paskatīties lejā.

© mosties.org

Janka
2003. gada 4. decembris

atsauces (trackbacks)

  • viena saite uz šo ierakstu:
  • nāve un komunikācija (mosties.org) 10/03/08 18:38
Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.
http://mosties.org/track/271/

5 atsauksmes

viktorses -- 04/12/03 13:15

un ja nu tev neviens pa celjam neuzsmaidiis? :D

Janka -- 04/12/03 17:13

gan es kādu atradīšu

pl... :) -- 04/12/03 21:52

lasīju šo ierakstu un jau zināju, ko uzrakstīšu komentā. bet tad ienāku te un redzu, ka… VIKTORSES jau UZRAKSTĪJIS MANU TEIKUMU!!
hmm..

viktorses -- 05/12/03 08:45

tas veciit taapeec ka es zinu tavas domas :))

viktorses -- 05/12/03 10:06

Nē, es neesmu piedzēries, bet tikko kā no rīta svaigi sajucis prātā.

dienas

  • Aija, Aiva, Aivis

pēdējās atsauksmes

izvēlēts raksts

Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.

lasīt tālāk Oskars »

nejaušs ieraksts:
Inta Lase

 

XHTML | CSSkustība par negatīvu domāšanu mosties μ internetā kopš 2002. gada | e-pasts: redakcija-at-mosties-org