Tramvajā iekāpa vecenīte ar kaudzi no egļu skujām darinātu priekšmetu. Pirms Janka bija paspējis nopētīt viņas jocīgos atribūtus, vecenīte jau bija visiem pastāstījuse, ka, redz, kaimiņiene nomirusi un viņai tagad jābrauc uz bērēm.
Visu ceļu Janka skatījās vecenītē. Viņas sejā bija lasāma tā vilinošā un sērajam notikumam varbūt tik neatbilstošā sejas izteiksme, kas raksturīga vien izvadītājiem un zārka nesējiem/kapa racējiem. Tramvajs smaržoja pēc egļu skujām un daudzi skatījās uz dekoratīvajiem groziem, kas no šīm skujām bija nopīti, un bēdu nebija nevienam.
Tuvojoties pieturai, vecenīte sarunāja, lai Janka palīdzētu viņai skujas izcelt no vagona. «Nu, što, koļitsa? Koļitsa, da?» viņa smaidot jautāja, redzēdama Jankas mocības ar asajiem priekšmetiem. Taču drīz jau viss bija galā un vecenīte, apkrāvusies ar nesamajiem, aizsoļoja uz nebūtības pasauli.
Bet Janka, iedams savās gaitās, pasmaidīja, jo pirmo reizi bija dzirdējis vārda «koļīties» lietojumu bez šļirces pieskaņas. Semantika ir laba lieta.
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/228/trackback/
Kas digitālajā laikmetā ir īsts? Tas, ko Tu vari aptaustīt, vai arī tas, ko Tu vari ērti pavairot, pārsūtīt, pārveidot? Īsts ir tas, kas atbilst mūsu priekšstatiem par lietas, parādības atbilstību kontekstam, taču, tā kā tīkla pasaule mūsu ikdienas kontekstus maina strauji, drīz būs arī jāpārvērtē atbilde uz jautājumu — kas ir īsts.
Lasīt tālāk ierakstu īstums »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
