Kaijas ķērc kā lakstīgalas, kas, lietu mānīdamas, lido tik zemu, ka ne aizsniegt. Es paskatos uz savām rokām un domāju - ir tik savādi, ka es sevi varu kontrolēt. Es paskatos spogulī, pašķobu degunu, parādu sev zobus (jāiebiedē taču kaut kā ir) un izeju ārā uz ielas. Mans attēls spogulī man neseko, tas paliek gaidām mani atpakaļ, toties es atkal neesmu viens - man seko ēna, aiz manis paliek zoļu nospiedumi izkusušajā asfaltā un mana IP adrese kāda portāla nodrošinātājdatora atmiņā. Es zinu - kad manis vairs nebūs, mani nešķiramie izsekotāji un pēdu skaitītāji paliks. Ja es neiziešu uz ielas un neskatīšos spogulī, tie arī nevienam nerādīsies, bet tie paliks. Mūsu kolektīvās atmiņas individuālo apcirkņu sastāvdaļas.
RAKSTA RĪKI
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/17/trackback/
Pienākuma ešelona ritms dun aiz muguras, pastāvošās kārtības lokomotīve priekšā velk aizvien tālāk, aizvien ātrāk, un «ripu ripām rit aiz rata rats, aiz rata rats».
Septembra lietainajās saules dienās skatos uz šīm nosauļotajām miesām, kosmētikas acīm, drānām, kas neļauj aizmirst vasaru pilsētā un vienlaikus arī lielo nogurumu, kas šajos augumos, šajās acīs jau ieslēpies.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu ritms dzen »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
