Vakar no rīta mana istaba bija auksta. Vējš pūta tieši logā, caur sadēdējušajiem rāmjiem tas, nosaukdams sevi par pārmaiņu vēju, iekļuva iekšā un arvien vairāk mani saldēja.
Pulkstenis bija astoņi, un es dzirdēju, ka ir sācies karš. Kāds izslēdza radio. Sapratu, ka tikko manī ir zudis kaut kas no ticības labajai pasaulei. Vairs nekad nebūs tā, ka bija, nekad vairs tik ļoti neticēšu labām beigām. Tagad es ticēšu tikai beigām.
Janka
2003. gada 21. marts
Spožā un košā ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana ir kā plastmasas pasaules mēģinājums pierādīt, ka tā ir īsta. Asaras taču ir īstas, lieli, resni onkuļi vairs nespēj parunāt pēc zeltītas 34 centimetrus augstas statujiņas saņemšanas, lielas tantes pateicas visiem, ko vien spēj atcerēties, Dievu un māti ieskaitot — īsti.
lasīt tālāk Oskars »
nejaušs ieraksts:
par lielveikaliem