Es esmu kā aktieris izrādē, kuru neviens neskatās. Jo mazāk kāds skatās, jo lielāks aktieris es kļūstu. Jo vairāk skatās, jo mazāku lomu spēlēju. Pats jau vien esmu vainīgs, ka tā, jo laikam jau neesmu tik liels aktieris, lai daudziem patiktu. Un tā manas izrādes skaistākās epizodes un manas lomas skaistākie uznācieni paliek tikai man pašam.
RAKSTA RĪKI
Atsauces saite: http://mosties.org/ieraksti/149/trackback/
Ja Tu neskatījies filmu «Sprīdītis Amerikā», tad ar to apsveicu. Pilnīgi nevienas pozitīvas atšķirības no «Atrasts Amerikā», drīzāk jau radās asociācija ar plaģiātu - tik līdzīgi tas viss izskatījās.
Un šī ir jau otrā filma (pēc «Atrasts Amerikā»), kas nepasaka, kādā veidā viņi, projāmbraucēji no Latvijas, sāk savu dzīvīti svešā malā. Viena lieta ir, ja jau mazliet amerikanizējies cilvēks izgāžas krēslā un stāsta, kā bija toreiz, kad viss bija jāsāk, otra - kad parāda mokas, ko viens otrs piedzīvo tieši šajā brīdī, mēģinot atrast darbu un dzīvesvietu. Cerība par manu vēlmju piepildījumu «Sprīdītī» bija tikai vienā brīdī, kad teksta ierunātāja stāstīja par vietu, kur ļaudis katru rītu pulcējas ar cerību dabūt jel kādu darbu vienai dienai. Bet pēc tam atkal sākas filosofēšana par dzīvi ar ekonomiski puslīdz normāli dzīvojošiem īpatņiem. Kam tas viss?
Taču latvju sprīdīši laikam ir kļuvuši par aktuālāko tēmu filmu ražotājiem. Turpat pie Kinogalerijas redzēju plakātu, kas solīja stāstu par latviešu darba meklētājiem Īrijā. Cerības jau allaž paliek.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Sprīdītis Amerikā »
Spēks no PivotKustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
Famfamfam ikonasE-pasts: redakcija-at-mosties-org
