pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2012. gada 18. novembris 22:08 Divas atsauksmes

Svešādā Gaismas pils

Gaismas pils top

Dāvja Sīmaņa filma «Pēdējā tempļa hronikas» stāsta par Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas tapšanu. Par to, kā Gaismas pils ceļas, bet tā ir teju vai pilnībā atstumta no Latvijas sociālās vides — vienīgais, kuram šis «templis» nudien ir svarīgs emocionālā līmenī, ir ēkas autors Gunārs Birkerts. Vairumam pārējo iesaistīto ar to ir lielākoties vai nu formālas, vai arī naidīgas attiecības. Tā nu Gaismas pils celšanās ir atainota kā gandrīz autonoms process, un ēka, kas šādā veidā izaug, ir atsvešināta, auksta — tāda, par kuru visi tikai izliekas, ka to pieņem un novērtē.

Gluži kā reālitātē.

Arhitekts un operatore

Pēdējā tempļa hronikas

Gaismas pils filmā ir templis, kas top un ir piepildīts ar simbolismu par ideālās Latvijas atjaunošanu un nostiprināšanu. Tā to saredz G. Birkerts, kurš pats tanī pašā laikā atzīst, ka viņam pašam dzīvot vieglāk ir ASV — jo tur viņam ir lielāka brīvība uzturēt savas ilūzijas par Latviju. Ilūzijas, kuru reālajā Latvijā nav un arī nekad nebūs. Taču būs Gaismas pils, kas lielā mērā tieši paša Birkerta izsapņots un ar viņa pārraudzību realizēts projekts. Lai reālajā Latvijā uzceltu pieminekli viņa iedomātajai Latvijai.

Otrs tuvplānā rādītais filmas tēls ir ceļamkrāna operatore Taņa. Viņa kāpj un kāpj, un kāpj, līdz uzkāpj savā kabīnē, ieslēdz aparātus, ķeras pie vadības iekārtas. Pa rāciju var dzirdēt, kā kāds būvlaukumā spriež par nanotehnoloģijām, un neko nevar izspriest. Pēcāk viņa rāda, kādus attēlus ir safotografējusi savās darba gaitās. No katra būvlaukuma skats uz pilsētu ir citāds. Gaismas pils viņai patīk — kad Latvija ir ekonomiskās krīzes dziļumā, viņa tur saskata reto aktivitāšu punktu vispārējā pamirumā. Viņa tic, ka bibliotēka ir vajadzīga — tad būs «vairāk izglītotu cilvēku».

Taču te īsti nav G. Birkerta un Taņas saspēles, par kuru runā pats D. Sīmanis. Taņa šajā projektā ir tikai ceļamkrāna operatore. Viņa šeit ir tikai tāpēc, ka tas ir viņas darbs. Un, kad lielie darbi ir noslēgušies un ceļamkrānu demontē, Taņa noskūpsta savu meitu, sēžas vilcienā un brauc strādāt uz citurieni. Celt citus objektus un atmiņai nofotografēt citus skatus uz pilsētām no būvlaukumiem.

Turpretim G. Birkerts Gaismas pili būvē tāpēc, lai būtu kas pastāvīgs. Arī pats viņš ilgi vairs projām nebūs — filma rāda, kā arhitekts apmeklē mātes kapu un stāsta, ka viņam pašam vieta būs viņai blakus. Kad darbs būs pabeigts, viņš mūžīgi būs šeit.

Gaismas pilij ir arī naidnieki. Pie tās būvlaukuma notikušajos un filmā fiksētajos protesta pasākumos dalībnieki stāsta, ka zina visu, kā ir un kāpēc šis projekts nav pieļaujams — un ir gatavi paši nākt un uzcelto jaukt nost. Celtniecībā strādājušais protestētājs stāsta, ka zina, kā «tās lietas» tiek virzītas, ar to acīmredzot norādot uz visādām shēmām, kas būvētājiem iedzīvoties. Kādai protestētājai nepatīk, ka šī nemaz neizskatās pēc pils, un arī vieta nav pilij piemērota. Vēl kāds ir pārliecināts, ka Stikla kalna virsotnē tiks izvietotas ierīces, lai spiegotu Krieviju. Pilns ar dažādu žanru dīvaiņiem, kas runā latviski, krieviski un mēģina arī angliski — un, pats galvenais, savā starpā saprotas.

Vienaldzīgā jaunceltne

Bet celtnieki tikmēr dara savu darbu. Bez īpaša entuziasma, vien ar neskaidru apjausmu, ka objekts, kurā viņi strādā, skaitās kaut kas svarīgs un nozīmīgs. Kad būvlaukumā notiek svinīgi dziesmoti pasākumi, viņi tā kā mēģina aplaudēt pēc kora uzstāšanās, bet viņu vienkāršā daba ir spēcīgāka par centieniem izskatīties pieklājīgiem un kaut cik smalkiem.

Arī paši ceremoniālie pasākumi par godu korpusa pabeigšanai ir pilni komiskas neveiklības, laupot topošajam templim varenības un svinīguma sajūtu. Smalkā kora mūzika vai citas mūzikālās uzstāšanās nespēj saplūst ne tikai ar celtnes raupjajām pelēkajām sienām, bet arī ar pašu mākslinieku un visu pārējo jaunceltnes apmeklētāju valkātajām ķiverēm un spilgtajām vestēm.

Lai iekļautos, visiem, kuri ienāk būvlaukumā, vajadzētu kļūt par tiem pašiem vienkāršajiem celtniekiem, kuri mulst no svinīgā pasākuma — bet viņi to nevar. Viņi ir kā ārpasaule, Latvija tur, ārā, kas atnāk paskatīties, kā top Gaismas pils, taču šis projekts viņā nevibrē, ar to nevar saistīties. Šīm sienām var atnest dziesmu «Gaismas pils», var teikt smalkas runas par to, cik tas viss ir nozīmīgi un svarīgi — taču tā ir tikai izlikšanās, ka viss ir lieliski. Patiesībā Latvija tur, ārā Gaismas pili īsti nesaprot, un nav pārliecināta, ka tieši šī un tieši šāda bibliotēka tai ir nepieciešama.

Filma beidzas, Gaismas pils vēl top

D. Sīmaņa sniegtā interpretācija gan atšķiras — viņa izklastītā filmas koncepcija, no vienas puses, ir ambiciozāka, bet, no otras, «plakanāka». Režisors runā par mītoloģiskām konstrukcijām un par to, kā pati ēka ir filmas galvenā varone. Taču ēka nav varone. Ēkai, kāda ir filmā, nav rakstura un patstāvības. Tā top tāpēc, ka Birkertam ir ideja un tāpēc, ka celtniekiem ir iedoti projekti un plāni. Celtnieki būvē, paši nezinot, ko, suminātāji sveic, īsti nezinot, ko, un protestētāji drīzāk protestē pret savām mānijām vai sazvērestības teorijām, nevis pret pašu ēku.

Uzteicams ir kameras darbs — lēnie kadri ar lieliskajām panorāmām, time-lapse (kā tas ir latviski?) sprintiem un ēkas tapšanu dažādos pietuvinājumos. Dinamismu te nemeklējiet, filma ir lēna, arī vārdos te tiek pateikts tikai tas, ko citādi nevar.

Bet Gaismas pils vēl nav pabeigta. Cīņa, lai tā varētu pašpārliecināti slieties viņpus Daugavai, un tiktu nokratītas šaubas par tās eksistences pamatu, vēl nav izcīnīta. Tāpēc gribētos arī «Pēdējā tempļa hronikas 2» — par to, kā ēka atmostas un kāda ir tās dzīve, tajā ieliktās Birkerta ideālās Latvijas sadzīvošana (drīzāk — turpmāks konflikts) ar reālo Latviju.



—  

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Mmmm treleris patika. :)

Nujau varam tikai lepoties :)



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.
Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Raivis, Raivo, Maksis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Mobilie tālruņi mūs padara par Pavlova suņiem.

Ivans Pavlovs pamanīja, ka suņiem veidojas nosacījuma refleksi, sasaistot gaismas iedegšanos vai zvaniņa šķindēšanu ar drīzu ēdienreizi, savukārt mobilā telefona treļļi līdzīgi mūs pakļauj ik dienas.

Mūsdienās mobilajam tālrunim iespējams norādīt, lai noteiktam cilvēkam zvanot, atskanētu noteikts signāls. Dzirdot, ka skan «Dragostea Din Tei», mēs zinām, ka zvana priekšnieks, un viņš jau nekad nezvana tāpat vien, tāpēc ar laiku izveidojas reflekss, kas liek gatavoties ļaunākajam. Evanescence «Bring Me to Life» piesaistām vecvecmāmiņai, Ļeņingrad grāvējs «Без тебя» — lielajai vai mazajai mīlestībai un tamlīdzīgi.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Pavlova suņi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas