pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4 no 1 balsīm

mosties.org

2012. gada 23. oktobris 20:08 Viena atsauksme

Tumsonīgs stāsts par Latviju

Delfi

Atveru «Delfus», bet tur pie galvenajām ziņām virsraksts: «Izraēlas laikraksts: latvieši pasivitātes pret krieviem dēļ zaudē savu raksturu un zemi.»

Ir jau interesanti palasīt, kā tavu valsti redz citas valsts pārstāvis. Taču kaut kādam kritiskumam pret informācijas avotā teikto arī vajadzēja būt. Bet «Delfi» izliekas neredzam, ka raksta autoram trūkst pamatzināšanu par norisēm Latvijā.

Tik lielas nozīmes piešķiršana šim muļķībām pilnajam viedokļrakstam liecina vai nu par neticamu lētticību, vai arī tas nav nekas vairāk par mēģinājumu ar sagrābstītiem provokatīviem materiāliem piesaistīt klikšķinātāju auditoriju. Satura izvērtējums nevienu, šķiet, neinteresē.

Latvija caur Izraēlas prizmu

Pirmajā acu uzmetienā «Jerusalem Post» publicētais žurnālista un ebreju nacionālista Josi Ahimeira raksts šķiet savā ziņā pat saistošs. Tas ir skatījums uz starpetniskajām attiecībām Latvijā no tādas valsts pārstāvja puses, kurai  nacionālais jautājums ir aktuāls. Izraēla zina, ko nozīmē dzīvot blakus kaimiņiem, kuri, ja vien varētu, šo valsti iznīcinātu. Caur šo prizmu raugoties, J. Ahimeirs arī Latviju redz kā apmēram tādu pašu liela un agresīva kaimiņa ēnā dzīvojošu valstiņu.

Tāpēc Rīga autoram izskatās pēc skaistas, taču zaudētas pilsētas, kurā pamatiedzīvotājus latviešus nomāc krievi. Latviešu izsmalcinātība kontrastē ar krievu raupjumu, latviešu apģērbu elegance ar krievu stila lētumu, latviešu laipnība un rezervētība ar krievu pļāpīgumu. Šie skarbie, burbuļojošie, nepieklājīgie, banāli ģērbtie krievi tagad bariem vien brauc un izpērk īpašumus Latvijā, kamēr latvieši uz to noskatās, un viņu kultūra faktiski tiek asimilēta.

Kļūdas un meli

Pat ja te ir kāds patiesības grauds, latviešu medijam jau nu vajadzēja uzreiz apjaust, ka ar J. Ahimeira stāstu kaut kas nav kārtībā. Neskatoties uz norādi, ka autora sieva ir vietējā iedzīvotāja, viņam nav bijis korekta informācijas avota par Latviju — tai skaitā nav pārbaudīti vai noskaidroti pat elementāri fakti —, nemaz jau nerunājot par to, ka Latvijas etnisko situāciju tik brutālā veidā aplūkot gluži vienkārši nozīmē necieņu pret Latviju un tajā dzīvojošajām tautām.

Iesākumā daži jocīgi «fakti».

Rakstā uzzinām, ka Latvija, lai gan ir Eiropas Savienības dalībvalsts, «atsakās lietot kopējo valūtu eiro, un tā vietā dod priekšroku savam latam». Lūk, nevis eirozona negrib mūs, bet mēs eirozonu.

Vēl kāds jaunums, ka «parlaments ir atlicis eksperimentu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, bet cik ilgi?». Referendums, referenduma iznākums, parlamenta balsojums — kāda starpība, vai ne?

Autors arī stāsta, ka «apmēram puse no Latvijas iedzīvotājiem ir krieviski runājoši krievi». Nebūtu bijs grūti pārbaudīt, ka no Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā 62 procenti ir latvieši, bet krievi ir ap 27 procentiem. Protams, ka daļa no citām nacionālajām grupām arī plaši izmanto krievu valodu, un Rīgā krievu valodai ir ļoti liela ietekme. Tomēr šāds autora apgalvojums ir nekorekts.

Šajā kontekstā izteikums, ka krievu «klātbūtne ir jūtama gandrīz visur, un nepaies ilgs laiks, līdz viņi veidos šīs Baltijas valsts iedzīvotāju vairākumu» jau izklausās pēc histēriska nacionālista priekšvēlēšanu klaigām. Autors ir tik ļoti aizrāvies ar savu mazās apdraudētās tautiņas bēdu stāstu, ka pat nepieļauj domu, ka Latvija varētu būt daudznacionāla — bet tāda tā ir bijusi jau labi sen.

Pateikt, ka Latvija ir tikai un vienīgi latviešu valsts, īstā Latvijas kultūra un savdabība ir latviešu kultūra, bet visi šejienes krievi kā vienota masa bez jelkāda iedalījuma vēsturiskajā krievu kopienā, padomju laikā iebraukušajos un pašreizējās migrācijas plūsmās piesmej latviešu kultūru un izmanto latviešus, ir nepieklājīgs žests pret visu Latvijas sabiedrību. Pat ja tas nav izteikts ļaunprātīgi, bet gan tikai nezināšanas dēļ.

Ebreji pret latviešiem. Nopietni?

Raksta beigās autors savukārt pavēsta, ka «mums, ebrejiem, ir dalītas jūtas pret latviešiem, kuri, kā zināms, sadarbojoties ar vācu iebrucējiem 2. pasaules karā slepkavoja ebrejus». Sakiet, lūdzu, kā to saprast? Ka ebrejiem kaut kādā ziņā nepatīk latvieši vispār? Ka latvieši pret ebrejiem 2. pasaules kara laikā vērsās kolektīvi, kā tauta? Un ka šodienas latvieši ir par šīm zvērībām atbildīgi?

Ja šī rindkopa būtu raksta sākumā, tālāk varētu arī nelasīt. Bet, ja arī tik tālu ir izlasīts, es būtu gaidījis, ka vismaz šajā vietā «Delfu» ziņu rakstītājiem ienāktu prātā, ka raksts nevar būt nopietni ņemams. Bet nē, šis apgalvojums ir noklusēts, bet citas muļķības — piemēram, par «atlikto» valodas balsojumu parlamentā — svētā nevainībā pārstāstītas.

Bet varbūt «Delfi» domā: ja jau ārzemnienieki par mums tā stāsta, gan jau tā arī ir patiesībā.

--

Atjaunināts. J. Ahimeira raksteli ir pārpublicējusi «Latvijas Avīze» — arī šī redakcija izliekas par muļķiem. Dažas acīmredzamākās faktu kļūdas gan «nez kāpēc» izrediģējuši ārā. Tik ļoti gribas dzirdēt kādu stāstām par nabaga Latviju, tik ļoti gribas piekrist šim stāstam, ka uz tā rēķina ir gatavi pievērt acis uz daudz ko citu. Nožēlojami.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Nav ko iedziļināties katrā propogandā, provokācijā :(



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Atkal pasaule palikusi telpiska. Pasaule telpiska kļūst divas reizes gadā — kad uzsnieg pirmais sniegs un kad pamostas koki. Es varu sēdēt pie loga, cīnīties ar saules gaismu un skatīties, kā tukšā telpa piepildās. Ielas tagad ir kā alas, ar augstiem, taču aizsniedzamiem griestiem. Gribas skriet līdzi, gribas neatpalikt, bet man vairs nav spēka. Aizelsies nokrītu trases malā un skatos, kā lapas un ziedi aizteidz man garām. Nekas, nekas, vēlākais, jūnijā, es jūs panākšu. Bet tagad — man ir viss, ko gribas un viss, ko nevar paņemt.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu lapu sacīkstes ar mani »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas