pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.5 no 14 balsīm

mosties.org

2012. gada 3. oktobris 11:06 Divas atsauksmes

Rūta, Rihards un vienlīdzība

Ilze Viņķele. Diena, kad Rūta bija Rihards

Publiskais sašutums par Labklājības ministrijas izdotajām bērnu grāmatām nepārsteidz. Ar indivīdu tiesībām un vienlīdzību saistītie jautājumi nereti tiek uztverti tik sensitīvi, ka pietiek vienalga kādā kontekstā pieminēt dažādus atslēgas vārdus, un uzreiz parādīsies oponenti, kuri būs nelokāmi pārliecināti, ka aiz rūpēm par vienlīdzību patiesībā slēpjas esošās sabiedrības un kultūras iznīcināšana, svešzemju vērtību impēriālisms un politkorektuma totālitārisms.

Taču paši «tradīcionālo vērtību» aizstāvji šādās diskusijās pretendē uz kontroli pār pārējiem indivīdiem, sociālo normu un deviāciju definēšanu.

Vēstījums, ko lasītāji grib saskatīt

Adaptētajām dāņu grāmatiņām «Diena, kad Kārlis bija Karlīna» un «Diena, kad Rūta bija Rihards», gluži tāpat kā jebkuram citam artefaktam, nav viena konkrēta un neapšaubāma vēstījuma. Vēstījumu tām piešķir lasītāji. Un, atkarībā no savas liberālās vai konservātīvās nostājas, lasītāji vai nu atzīst, ka neko «tādu» tur nesaskata, vai arī saskata tur dažādas šausmas. Piemēram, mudinājumu uz dzimumu maiņu, manipulāciju ar bērna nenobriedušo prātu.

Un kā šīs grāmatiņas lasa bērni? Ko tajās ierauga bērnudārznieki, kuru apziņa nav piestūķēta ar dzelžainajiem un principiālajiem uzstādījumiem par to, kas ir pareizi vai nepareizi? To var tikai minēt, bet minējums ir — viņi virsvēstījumam, kādu to tur saskata pieaugušie, pārlieku lielu uzmanību nepievērsīs, un ir liela iespēja, ka neko konfliktējošu ar savu līdzšinējo dzīves pieredzi nesaskatīs. Vismaz kamēr pieaugušie, atbilstoši savām pieredzēm un interpretācijām, viņiem nesāks stāstīt, par ko šīs grāmatiņas ir.

Un, ja kāds stāsta, ka šādi stāsti par lomu maiņu rada bērnu prātos sajukumu, šie stāstītāji grib ignorēt cilvēka prāta elastību un plašās iespējas tikt galā ar vēl lielākām neparedzamībām. Tā vietā, lai mēģinātu nodrošināt pēc iespējas lielāku sociālās realitātes paredzamību un vienkāršību, mūsdienu bērnu audzināšanā vēl lielāks uzsvars ir jāliek uz to, lai bērniem iemācītu efektīvi rīkoties mainīgajā pasaulē.

Jāšaubās gan, vai bērna psihes stabilitātes aizstāvji kopumā noliegtu nepieciešamību audzināt bērnus tā, lai tie būtu piemēroti mūsdienu dzīvei — pretējā gadījumā bērniem mazotnē, piemēram, nedrīkstētu mācīt arī vairākas valodas, pasagdies, samulsīs un pazudīs tulkojumā. Taču, līdzko runa ir par asajiem seksuālitātes un indivīda tiesību jautājumiem, ir nepieciešams izdomāt kādus apsvērumus, lai vismaz kaut kā savu nepatiku pamatotu. Šis, protams, nav vienīgais no pirksta izzīstais arguments pret.

Dzimtes, ne dzimumu vienlīdzība

Diskutētāji par grāmatiņām demonstrātīvi jauc dzimuma un dzimtes jēdzienu.

Jāatzīst, ka arī grāmatiņu autori par šādu nošķīrumu nav īpaši parūpējušies, tādējādi atstājot vietu neskaidrībai par to, ko viņi ir domājuši ar situācijām, kurās meitene ne tikai nonāk puikas lomā un puiku pulkā, bet kā dzimuma identitātes maiņu noslēdzošu elementu iegūst arī puikas vārdu. Taču kārtējo reizi problēma ir nevis ar to, kas grāmatā ir rakstīts, bet gan tas, kas tur tiek izlasīts — un kā bērnudārzā un mājās pieaugušie bērniem skaidrotu, par ko grāmata ir un kas ar to ir domāts.

Nespēju nošķirt cilvēka dzimumu (sex) no dzimtes (gender) ilustrē tie diskusijas dalībnieki, kuri līdztiesības idejas absurdumu ilustrē ar norādēm par vīriešu un sieviešu objektīvajām atšķirībām (jēdziens «dzimumu lomas» parādās arī «ateistu un homoseksuālistu» (Ingūnas Rībenas apzīmējums) petīcijā). Sievietes bērnus dzemdē un baro ar krūti, vīrieši nē, un tas pašsaprotamā kārtā fundamentāli ietekmē viņu lomas. Viņu objektīvās fiziskās atšķirības noteic, ko katrs no viņiem spēj vai nespēj. Tik tālu viss pareizi.

Tomēr diskusijai jau būtu jābūt par dzimtes lomām, ar ko saprot sociālas, ne fiziskas atšķirības. Tās ir krietni plašāks cilvēku diferenciācijas iezīmju loks, kurās fiziskajām vīriešu un sieviešu atšķirībām ir sekundāra nozīme. Ko ārpus fiziskajiem elementiem mēs īsti saprotam ar jēdzienu «vīrietis» un «sieviete»? Kāpēc bērnudārzos un skolās biežāk strādā sievietes, turpretim ar biznesu lielākoties nodarbojas vīrieši? Šīs un daudzas citas jomas, kurās ir novērojamas noteikti vīriešiem un sievietēm raksturīgi darbības virzieni, nav tādas, kurās kādam no dzimumiem būtu objektīvs pārākums.

Daudzās jomās dzimumu atšķirības (piemēram, fiziskais spēcīgums) mūsdienās vairs nav arī pamats darbu dalīšanai, jo to izpildei nevienam no viņiem vairs nav īpaša handikapa. Un, ja arī ir, «dabiskās» kārtības determinisms ir maldi — cilvēki nevis pakļaujas «dabas» likumiem, bet gan šos likumus ietekmē.

(Ne)īstie vīrieši, (ne)īstās sievietes

Protams, var būt iespējams konstatēt, ka vīrieši, teiksim, ģenētiski ir vairāk orientēti uz agresīvitāti un stratēģiju (kas var noderēt, teiksim, biznesā un politikā), turpretim sievietes — uz gādāšanu par citiem, kas savukārt viņām labāk ļauj izpausties cita veida darbos ar cilvēkiem. Taču cik daudz no tā ir vīrieša/sievietes dabā esošas tendences un cik daudz no tā tiek iemācīts sākot no agras bērnības — to skaidri pateikt nevar neviens. Tomēr puslīdz droši var teikt, ka jau kopš brīža, kad bērnam atkarībā no dzimuma tiek uzvilktas sarkanas vai zilas drēbītes, viņi tiek socializēti atbilstoši konkrētajiem priekšstatiem par to, kas pienākas zēniem un kas meitenēm.

Tradīcionālo vērtību aizstāvji nesaskata iemeslus, kāpēc lai tā nebūtu. Viņi uzskata, ka vīriešiem ir jābūt «vīrišķīgiem», bet sievietēm — «sievišķīgām». Tikai nejautājiet, ko tas īsti nozīmē. Iespējams, par arhetipiem derēs kādas popkultūras zvaigznes — piemēram, ir dzirdēts, ka Džordžs Klūnijs vai Brūss Viliss esot sapņu vīrietis, bet Andželīna Džolija vai Merilina Monro kādam ir sapņu sieviete. Lūk, spēks, šarms un skaistums — ideāli, uz ko tiekties, un, tā kā viņi ir konstruēti tēli, nekad arī nesasniegt. Vīrieši, kuri spēj tikt galā ar sliktajiem un sievietes, kura no sliktajiem ir jāglābj.

Taču problēma ir tajā, ka šādi tiek formulētas un uzturētas sabiedrības normas, kas rada visai konkrētus indivīda «normālitātes» atskaites punktus. Ja esi kā īsts «vecis», tu tiec akceptēts, bet, ja vīrietis savās izpausmēs vairāk līdzināss «vājajam» dzimumam, viņš ir «nepareizs».

Deputāte I. Rībena ir tikai viena no runātājiem, kuri ir stāstījuši, ka dzimtes nevienlīdzība ir mākslīgi radīta problēma, un realitātē tāda nepastāv. Viņa šo apgalvojumu pamato ar to, ka neviens nav šausminājies, ka viņa bērnībā darījusi vīriešu darbus, kā arī vēlāk ir spējusi veidot veiksmīgu karjeru un nonākt augstā politiskā amatā.

Taču tas, ka sieviete var būt politiķe vai uzņēmēja un tas, ka, piemēram, geju gaišā dienas laikā Rīgā uz ielas varbūt neviens arī gluži nesit, vēl nenozīmē, ka reāla līdztiesība pastāv. Par līdztiesību vairāk stāsta nevis tas, ko kādi atsevišķi, varas grupai tradīcionāli nepiederējuši indivīdi ir spējuši sasniegt, bet gan tas, ar kādiem šķēršļiem dažādu sabiedrības segmentu pārstāvji saskaras, kad formulē un vēlas piepildīt savus, indivīduāli definētos dzīves mērķus un veidot savas nekonvencionālās identitātes.

Šie šķēršļi, kas izpaužas arī sabiedrības gaidās un valdošanos priekšstatos, vīriešiem un sievietēm ir krietni atšķirīgi. Vīriešu mūžs ir ievērojami īsāks nekā sievietēm — ne jau ne jau no pārlieku vieglas dzīves viņi nodzeras, nositas un uztaisa pašnāvību.

Vara pār indivīdu

Liberālā pieeja ir vērsta uz indivīda atbrīvošanu no predefinētajām, predestinējošajām kategorijām, lai katram no viņiem dotu vienlīdzīgas iespējas kļūt, par ko vien tas vēlas kļūt.

Ja vēlies būt sievišķīgā sieviete, kuras priekšā atver durvis, tev neviens no neliedz. Taču tev ir iespējas būt arī par tādu sievieti, kurai šādas norādes, ka viņa pieder «vājajam dzimumam», drīkst nepatikt. Ja vēlies būt mačo vīrietis — droši, pieprasījums pēc tevis būs allaž. Taču tev ir jābūt iespējai tikt tikpat viegli pieņemtam arī, ja kāda «vīrišķā» darba vietā tu labprātāk izvēlies dzīvot mājā un auklēt bērnus, kamēr sieva pelna iztiku.

Indivīds atbrīvots tiek tad, kad viņa identitātes vairs nav saistītas ar iepriekšdotām kategorijām, kuras lielākā vai mazākā mērā mūsdienu sabiedrībā joprojām turpina noteikt viņa iespējas — tādām kā dzimums, rase, piederība sociālajam slānim/šķirai. Katram cilvēkam ir jābūt iespējai savu patību veidot pēc iespējas autonomi — ar līdzekļiem, kas ir viņa paša rīcībā, un no vēlmēm, kuras pēc iespējas vairāk ir viņa vēlmes, nevis sabiedrības projicētas jābūtības.

Atbrīvot indivīdu tādējādi nozīmē valdošajām sabiedrības grupām atteikties no varas, ko viņiem sniedz piederība pašu definētai un uzturētai normai. Tas nozīmē atzīt, ka demokrātija ir nevis vienkārši vairākuma griba, bet arī mazākuma viedokļa iespējas kļūt par vairākuma viedokli.

Pretenzijas uz šo varu izpaužas negribēšanā redzēt geju gājienus un centieni šos cilvēkus turēt prom no savām acīm, par «normālu» seksualitāti uzskatot tikai vīrieša un sievietes attiecības. Nevēlēšanās atzīt indivīda tiesības uz kontroli pār savu ķermeni un nevēlēšanās atteikties no priekšstata par sievietēm kā bērnu ražošanas ierīcēm kolektīva labuma vārdā. Tikpat labi arī nevēlēšanās par latvieti atzīt nevienu, kurš pēc ārējām iezīmēm (piemēram, ādas krāsas) nelīdzinās «iedzimtajam» latvietim.

***

Cik daudz tādu kvēlu «tradīcionālisma» aizstāvju sabiedrībā ir — un cik ir tādu, kuri gatavi «iztapt diskutablajām Rietumu liberālisma vērtībām»? Īpaša pamata optimismam nav, bet skaļa kliegšana vēl nenozīmē plašu sabiedrības viedokli.

«54 nevalstiskas organizācijas» izklausās krietni vairāk nekā ir patiesībā, un arī I. Rībena, runājot par pretestību liberālajām idejām, nesniedz nekādu pamatojumu sevis lietotajam izteicienam «liela Latvijas sabiedrības daļa». Vienlīdzības atbalstītāju petīciju arī parakstījuši mazāk nekā 500 cilvēku.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Divas atsauksmes

Toms Bergmanis

04-10-’12 13:45

Šis bija patīkami.
Paldies!

Labs raksts. Bet manuprat valstim ar vaju demografiju ir iespejami jaizvairas no homoseksualisma liberalizacijas. Pienemot, ka homoseksualas attiecibas liberalas attieksmes valstis izvelas cilveki, kuru homoseksualitate/heteroseksualitate ir 51/49, neliberala valsti sadu attiecibu modeli izvelesies cilveki ar proporciju 70/30. Rezultata neliberala attieksme nodrosina par 40% mazak homoseksualu laulibu par labu heteroseksualai (iespejams, gan ka ne parak laimigu), ar potencialu radit vairak bernus demografijas nodrosinasanai.
Totalitari drusku ir, bet logiski ar IMO



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Uga, Hugo, Uģis

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Gadu mija ir laiks, kad ieslīgstam melanholiskās apcerēs par pagājību un solāmies kaut ko mainīt dzīvē. Šis simboliski ir labs laiks fundamentāliem lēmumiem, taču iespējamie ceļi ir tikai divi: vecais sliktums vai jauns sliktums.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu gadu krustceles »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas