pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.9 no 9 balsīm

mosties.org

2012. gada 26. septembris 11:16 Viena atsauksme

Par lojālitāti

Klucīši

Satraukums, ko izraisīja Rīgas 40. vidusskolas skolotāja Vladislava Rafaļska izteikumi par savu nelojālitāti valstij, atgādina, kā lojālitātes jēdziens mūsdienu Latvijas sabiedrībā nereti tiek izmantots šķirošanai savējos un nepiederīgajos.

Latvieši, lai ko domātu un runātu par valsti, ir «lojāli», jo ir latvieši, turpretim par vairumu padomju gados Latvijā iebraukušo krievvalodīgo latviešiem ir zināms, ka viņi ir «nelojāli» — jo viņu uzskati un redzējums nesakrīt ar latviešu uzskatiem. Savukārt lojālitāte pati ir jēdziens bez nozīmes, tas tiek lietots nevis kāda cilvēka valstisko uzskatu kontekstā, bet gan, lai apzīmētu piederību pie kādas etnopolitiski lingvistiskās grupas.

Pasaki, kādā valodā tu runā tad, kad ar tevi runā latviski, un mēs pateiksim, vai tu esi lojāls. Tas ļauj latviešiem neskatīties pašiem uz sevi un to, cik lojāli esam mēs paši.

Lojālie latvieši

Šis stāsts nebūs par Rafaļski — par viņu un viņa uzskatiem es neko nezinu — bet latviešiem. Un par lojālitātes mītu.

Saskaņā ar mītu, latvieši ciena un godā savu valsti un ir gatavi kopīgi ar citiem tajā veidot vidi, kurā pašiem un citiem ir patīkami dzīvot. Latvieši šo valsti izveidoja, pārcieta padomju okupāciju, pēc tam izcīnīja neatkarību un tagad, kā nu mācēdami, savu valsti ar lielākiem un mazākiem panākumiem stutē un aizsargā no visādiem sliktajiem. Sliktie, no kuriem vairums paši te ieradušies padomju laikos vai arī šādā veidā te ieradušies viņu vecāki, valsts sūro vēsturi nesaprot un nenovērtē labumus, ko latvieši viņiem labsirdīgi atvēl, un vēl saukā viņus par fašistiem.

Šajā mītā iebraucēji, it sevišķi tie, kuri savas mašīnas rotā ar Krievijas karodziņiem un kāri tver Krievijas mediju slavinājumus par Putinu, bet arī tie, kuri principiāli nerunā latviešu valodā un nevīžo nokārtot naturalizācijas eksāmenu, ir nelojāli. Pa retam latvietis, lūkojoties uz norisēm un noskaņojumiem 9. maijā Uzvaras parkā, nopūšas, ka daudz gan Latvijai nelojālo cilvēku. Viņš ļoti labi zina — kaut kad kaut kas aizgāja šķībi. Un taisnība viņam, protams, ir. Taču šķībi aizgāja ne jau tikai ar cittautiešu integrāciju.

Mītā ir kāds baltais plankums. Saskaņā ar šo stāstu, latvieši gan ir valstij lojāli. Tas viņiem vienkārši tā pienākas — viņi pieder pamatnācijai, viņiem nav nekādu nesaprašanos pilsonības jautājumā, galu galā — šī taču ir viņu valsts. Un izrādās, ka ar to pietiek. Tanī pašā laikā latvieši neuzticas partijām, kas faktiski nozīmē, ka politisko eliti neuzskata par savu interešu leģitīmiem pārstāvētājiem. Viņi ir vīlušies Atmodas ideālos, vīlušies valsts ekonomiskajās perspektīvās un dodas laimi vai vismaz izdzīvošanu meklēt ārvalstīs — vai arī, neskatoties uz ilgiem darba gadiem, saņem niecīgu vecuma pensiju. Nozīmīga daļa no viņiem neko labu par pašreizējo kārtību nedomā.

Bet lojālā latvieša statusu glābj tas, ka viņa apziņā eksistē tāda ideālā Latvija. Tā, kurā visas nebūšanas, par kurām latvietis tik ļoti pārdzīvo, ir novērstas, latvju dēli dzied un meitas zied (bet nekādā gadījumā ne otrādāk!). Tā kā šī ir iedomu Latvija, ir sarežģīti dažādo latviešu dažādās iedomas salīdzināt un pamanīt, cik tās ir radikāli atšķirīgas — un tas nav no svara, jo šīs ir lojālo latviešu Latvijas. Taču tā vietā ir iespējams vienoties, cittautiešu vīzija par Latviju ir vēl pavisam citādāka. Tā ir nelojālā vīzija.

Dažādi formulējumi vai dažādas domas?

Balsošana referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanai ir nelojālitātes pazīme, turpretim nodokļu nemaksāšana par tādu uzskatīta netiek — lai gan šāda rīcība faktiski ir valsts sabotēšana. Un kurš gan cits uzdrošinātos sabotēt valsti, ja ne nelojālais cittautietis? Taču tik vienkārši — pēc izcelsmes — ļaudarus atšķirt laikam nav vis. Un lielākie korumpanti jau arī izrādās tieši latvieši, tie paši, kuriem ir vislielākās iespējas ne tikai tikt pie siles, bet arī ietekmēt norises valstī.

Turklāt izpratne lojālitāti kā jēdzienu ar reālu saturu kritiku neiztur arī saistībā ar valsts politisku un nacionālu cienīšanu. Latviešiem jau labi sen ir iemīļots teiciens: «Es mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti.» Ja to saka latvietis, tā ir tikai viņa vilšanās izpausme. Latvietis drīkst «nemīlēt» valsti. Turpretim, ja cittautietis, uz krievvalodīgajiem vēlētājiem orientētās partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» pārstāvis, publiski stāsta faktiski to pašu — «Es šo režīmu vienkārši nicinu» — ir skandāls.

Kāpēc tā? To laikam nosaka «diskurss», proti — teksta un konteksta smalkās saspēles iznākumu veido vārdu izvēle, kur «nemīlu valsti» ir vienkārši maiga novēršanās, bet «nicinu režīmu» ir aktīva un agresīva pozīcija. Konteksts ir konkrētās personas politiskā un etnolingvistiskā piederība. Nozīmes un vēstījuma nokrāsas veidojas, vienā teikumā apvienojot personas formulēto politisko piederību, piederību etnolingvistiskajai grupai un izteikumus par valsti.

Viedokļi un brīvības

Bet, ja skatās uz šo jautājumu pēc būtības, es īsti nezinu, kā attiecīgajām institūcijām vajadzētu rīkoties. No vienas puses, cilvēkiem ir tiesības uz savu viedokli. Tas atgādināja par kādu mazliet maigāku gadījumu, kad LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Andrejs Berdņikovs, vēl pirms paziņojuma par iestāšanos Lindermana partijā, bija visai krauji izteicies par integrācijas jautājumu. «Latvijas Avīzes» lasītāji toreiz izdevumam satraukti jautājuši: vai viņš māca LU — valsts augstskolas — LU studentus un, ja māca, vai auditorijā klāsta savus uzskatus? Vai viņš, strādājot valsts pētniecības iestādē, drīkst runāt ko tādu, kas ir pretrunā pret acīmredzot «lojālās» sabiedrības daļas priekšstatiem par lietu kārtību?

Bet, no otras puses, starp dažādu viedokļu paudēju statusiem ir atšķirība. Tas, ko stāstīt un rakstīt kādam ļauj akadēmiskā brīvība, var nebūt korekti, ja tiek klāstīts skolā. Lai kādas būtu viņa personiskās jūtas pret Latviju, neviens nav ieinteresēts, ka tiek vairots tādu iedzīvotāju skaits, kuri domātu līdzīgās kategorijās.

Bet lielākā problēma tomēr ir tā, ka uzmanība tiek pievērsta tikai viena veida nicīgumam pret valsti, turpretim citas nicīguma izpausmes, kurām nacionālais elements ir mazāk uzkrītošs, tiek pieļautas. Paši latvieši arī nav īsti labi integrējušies.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

Viena atsauksme

Paldies par rakstu! Tieši manas domas.



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Vanda, Veneranda, Venija

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Vakarnakt pirms trijiem, kad mašīnā traucos pa miglaino ceļu, pēkšņi ieraudzīju, ka ceļmalā stāv cilvēks ar paceltu roku. Pirmais impulss – šausmas, nakts laikā, kurš gan par nabaga meiteni  iežēlosies un pavizinās. Otrais impulss – kāda starpība, nakts laikā cilvēks tāpat vien mašīnas balsot neiet, viņai noteikti ir steidzami jānokļūst pilsētā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu līdzbraucēja »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas