pievieno facebook

Novērtē rakstu: 12345Atzīme 4.9 no 66 balsīm

mosties.org

2012. gada 21. augusts 09:56 4 atsauksmes

Disfunkcionālās attiecības un kultūra

Pūt, vējiņi

Skatoties Liepājas teātra izrādi Pūt, vējiņi!, pirmo reizi pa īstam apjautu plaisu starp literātūras klasiku un mūsdienu sabiedrības vērtībām un tikumiem. Precīzāk, plaisu, kurai tur būtu jābūt, bet man nav nekādas pārliecības, ka tā tur nudien ir atrodama.

Šis un daudzi citi mūsu kultūras pazīstamie darbi skatītājos rezonē, viņi šos stāstus uzņem ar aplausiem un patiku. Taču derētu atbildēt uz jautājumu, vai tas ir tāpēc, Rainim un citiem klasiķiem ir brīnišķīga valoda un labs personāžu veidotāju un stāstītāju talants, vai arī tāpēc, ka mums ir pieņemams un ar mūsu reālās dzīves pieredzi salāgojams šo darbu saturs un tajos atainotās sabiedrības normas un ieražas.

Dzimtes lomas un lugas tēli

Kas notiek, ja tādai Raiņa lugai noņem nost liriskumu? Paliek stāsts par vīriešu un sieviešu attiecībām, kurās darbojas tēli, kuri atbilst noteiktiem stereotipiskiem raksturojumiem un atbilstoši tiem tiek atveidoti kā labie vai sliktie personāži.

Tautu dēls, kurš brauc apņemt līgavu, ir pozitīvi vērtējams personāžs neskatoties uz alkohola lietošanas problēmu un bravūru, kas var izpausties arī kā sava psiholoģiskā un fiziskā pārākuma izmantošana attiecībās ar sievietēm. Īsts alfa tēviņš. Sievietes turpretim labi zina vietu atkarībā no sava statusa: meitu māte var būt ar viedokli un pretenzijām uz situācijas vadību, bet sociāli zemākā statusā esošajiem ir iedalīta pasīvāka loma arī attiecībā uz izvēlēm, kas saistītas ar savu personisko dzīvi.

Sievietes kā pozitīvas vai ne tik pozitīvas varones tiek konstruētas arī ar atbilstošu uzvedību. Tā, Zane, kura aktīvi iesaistās, lai mēģinātu glābt savas attiecības ar Uldi (lai gan viņas izvēlētā stratēģija ne tikai lugā, bet arī reālitātē, protams, darboties nevar), nav simpātisks tēls. Turpretim Baiba pelna skatītāju līdzjūtību un, domājams, arī simpātijas, lai gan citiem ļauj darīt ar sevi, ko citi vēlas, un pati savu dzīvi savās interesēs vadīt nespēj. Neskatoties uz savu vēlmi iet pie Ulda, ar Zani konkurēt nevēlas un sola viņai ceļā nestāties — lai izbēgtu šī konflikta, viņa pati lec Daugavā.

Šādas precību situācijas, kurās netrūkst maskulīnas dīžāšanās un pakļaušanas un femīnas pakļaušanās, vēsturiskā kontekstā ir saprotamas. Būtu ne tikai neiespējami, bet arī absurdi to pārrakstīt mūsdienām atbilstoši (gluži tāpat kā dzēst no pagājušajos laikos rakstītiem darbiem vārdus «žīds» un «nēģeris», tādējādi mēģinot noliegt to, kādā veidā tajā laikā tika runāts, kādas cilvēku attiecības šajos jēdzienos iekodētas vai arī gluži vienkārši kā šo vārdu nozīmes laika gaitā ir mainījušās). Taču šis apsvērums nekādi neatvieglo atbildi uz jautājumu: kāpēc mēs mūsdienās lasām, iestudējam un izrādām šos stāstus? Kāpēc tie mūs piesaista? Tieši ko mēs tur saskatām?

Piesaistošie stāsti

Senais stāsts par Romeo un Džuljetu cilvēkiem patīk, jo viņiem vispār patīk nelaimīgas mīlestības. Mīlestība, kas nav saistīta ar mokām un savstarpēju dzīves čakarēšanu, Rietumu populārajā kultūrā reti tiek uzskatīta par gana «īstu». Stāsts par tādu mīlestību nekad nevarētu kļūt par «slavenāko mīlas stāstu», tas būtu pārāk «garlaicīgs». Tādā stāstā nav traģikas, dinamiskuma, ciešanu un eksistenciālu jautājumu — nekā tāda, ko efektīgi pastāstīt.

Un kā ir ar stāstu par Uldi un Baibu? Vai par Kristīni un pura bridēju Edgaru? Vai par Rūdolfu un Lauru no «Ezera sonātes»/«Akas»? Vai šie stāsti populāri ir (lielākoties) tikai tāpēc, ka ir prasmīgi izstāstīti, ar attiecīgu devu nelaimīguma un dinamiskuma? Vai tie mūsos rezonē vien tāpēc, ka tos atpazīstam kā latviešu autoru meistardarbus un latviešu kultūras pērles?

Bet varbūt tāpēc, ka tie mums ir ļoti labi saprotami šie varoņi ar savām dzimtes lomām atbilstošajām spējām un motivācijām? Tāpēc, ka tie ilustrē tādus cilvēku attiecību modeļus un tādas izvēles, kuras mums visā nopietnībā šķiet adekvātas un atražojamas? Varbūt tam ir kaut kāds sakars ar tādu reālitāti, kas ir nevis apkarojama, bet pieņemama kā «pievilcīga» savā romantizētajā traģiskumā?

Mākslas darbs un reālitāte

Tāpēc arī sākumā pieminētā plaisa starp mākslas darbu un īsto dzīvi. Manuprāt, vajadzētu spēt nošķirt mākslas darbu pašu par sevi no tā saistības ar reālo dzīvi. Mākslas darbi bieži vien ir reālitātē sakņoti, bet tie ir sakņoti kādā konkrētā reālitātē, konkrētā laikā un konkrētā sabiedrībā.

Piemēram, seno grieķu traģēdijās šāds nošķīrums ir pašsaprotams. Tās ir neapšaubāmi izcili literātūras pieminekļi, bet diez vai vajadzētu sagaidīt, ka mēs personiski uztversim stāstu par karali Oidipu ar pašizdurtajām acīm vai par Agamemnonu, kuru nogalināja sieva, atriebjoties par meitas upurēšanu, vai Mēdeju, kura, atriebības dzīta, nogalināja savus bērnus.

To pašu var attiecināt arī uz reliģiskajiem rakstiem. Piemēram, Vecās derības neiztrūkstošie šausmu un asiņu stāsti nenozīmē, ka tie ir uztverami burtiski un caur tiem iepazīstama kristietības patiesā seja. Baznīca un ticīgie pamanās novilkt robežu starp ideju un tās burtisko izklāstu.

Bet vai mēs spējam saskatīt «Pūt, vējiņos», «Purva bridējā» un citos savas kultūras darbos ne tikai māksliniecisku kvalitāti, bet arī disfunkcionālas cilvēku attiecības? Vai mēs kaut kādā veidā šīs abas parādības nošķiram tāpat kā nošķiram Riharda Vāgnera uzskatus no viņa daiļrades? Vai skolēni, kuriem jālasa Blaumanis un Rainis un pēc tam viņu darbi jāinterpretē, apzinās, ka viņi analīzē tādus tēlus, kuriem ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, un ka viņi nav uzskatāmi par «normāliem» un rakstura ziņā pievilcīgiem?

Atbildi skaidri zinu tikai uz pēdējo jautājumu, un tā ir «nē». Man gribētos izdomāt, kā var noskaidrot pārējo. Nošķīruma neesamība liecinātu, ka kultūras modernizācija latviešu sabiedrībai vēl ir tikai priekšā.



— nııtŕø

 Raksturvārdi: , , ,

Atsauces (trackbacks)

Ja Tevis uzrakstītā publikācijā ir saite uz šo rakstu un Tu vēlies, lai pie šī raksta parādītos saite uz Tavu publikāciju, šeit vari iegūt adresi, ko iekopēt trackback (ping) lauciņā, kas atrodams kontroles panelī pie Tava raksta.

Atsauces saite:

4 atsauksmes

Antuanete

21-08-’12 10:23

Negribētos piekrist, ka mūsdienu skatītāji/lasītāji visus šos stāstus ņem par pilnu rubli, arī skolā – ja literatūras skolotāja nav klasikas cēluma aizmiglotām acīm, tad pie tā paša “Purva bridēja” tiek diskutēts par to, vai un kāpēc Kristīnes izvēle ir/nav jēdzīga un kā lasītāji rīkotos viņas vietā. Varbūt minēto stāstu pievilcība slēpjas tieši tajā, ka lasītāji/skatītāji apzinās – traģiskais iznākums ir laikmeta un paražu noteikts (līdzīgi kā sengrieķu traģēdijās) un mūsdienās varētu būt pavisam citāds (izņemot “Ezera sonāti”, jo tur izvēles bija vairāk personāžu iekšējās morāles, nevis sabiedrības nosodījuma jautājums). Pārnesot tos pašus pūtvējiņus uz mūsdienām, pieļauju, ka par varones lēkšanu Daugavā lasītāji pagrozītu pirkstu pie deniņiem, nevis justu līdzi, jo “ir taču varianti”.

Labi uzrakstīts. Bet cilvēku attiecības jau tik ļoti nemainās – kādi cilvēki ir bijuši, tādi arī ir tagad. Mainās tikai fons. Tāpēc arī tos stāstus var dragāt simtiem gadu.

es toties Malli satiku :)

Veģma, Tu izdarīji ko?



  • Tie, kas māk rakstīt atsauksmes, parasti māk arī lasīt.

    Žurnālam ir ieslēgta komentāru filtrēšana. Tas nozīmē — komentārs nebūs redzams, līdz to neapstiprinās raksta autors.

Zināšanai:
  1. Visas HTML birkas, izņemot <b></b> (<strong></strong>) un <i></i> (<em></em>), pazudīs. Ja vēlies stilot, lieto textile. Tas nozīmē, ka vari spēlēties ar šādiem un vēl citiem kodiem: _slīpraksts_ *treknraksts* ??citējums?? -dzēsts- +ievietots dzēstā vietā+ ^augšraksts^ ~apakšraksts~ un tā tālāk.
  2. Saites ievietojam šādi: "saites teksts":http://adrese. Vai arī "saites teksts(saites nosaukums, kas parādās, uzbraucot virsū peli)":http://adrese
  3. Bet tā vispār interneta adreses par klikšķināmām saitēm pārvērtīsies pašas no sevis.
  4. Novērtēsim, ka norādīsi e-pasta adresi. Tavu personisko informāciju citiem neizpaudīsim, tā būs pieejama tikai mums.

Meklēšana

Šī diena

  • Oļegs, Vineta

pēdējās atsauksmes

  • keip: Tas links vairs nedarbojas tādēļ lietojiet šo :) https://www.youtube.com/w atch?v=Z_oDMXi-Q…
  • agnese: sveiki es mekleju otru pusiti,mans nr 28928321zz atbildu uz sms zvaniet kuriem ir zz velam…
  • Antra: Viņš patiesībā ir lāga puika! Tāds sirsnīgs liekās …
  • niitro: Ilona, ja Tev būtu kāda nojausma par latviešu valodu, Tu zinātu, ar ko atšķiras jēdzieni “l…
  • Ilona: Beidziet muldēt. Es izrakņāju visas interneta dzīles un likumdošanu, kas nosaka, kā jārakst…
  • Edvīns: Tas rakstītājs ir totāls analfabēts.Nevienā zīmē nav noteikts auto stāvoklis,ir tikai novie…
  • Kaspars: interesanti, kurš gan atļautu celt to jauno fabriku, varu derēt, ka uzreiz tiktu vākti para…

rubrikas

izvēlēts raksts

Teikšu, kā ir — kad pāris nedēļām piedāvājām plašam lietotāju lokam iegādāties centralizēto eksāmenu jautājumus, uz nekādu atsaucību necerējām. Galu galā, kādam jābūt līmenim, lai nesaprastu, par ko žurnāla ierakstā ir runa. Kļūdījāmies — joks pārtapa par tīklu, kas pāris dienu laikā piepildījās ar cerību un mūsdienīgas domāšanas lomiem. Bet visu pēc kārtas.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu eksāmenu rezultāti: bērnudārzs »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas